Atdzimt no jauna ar sendienu šarmu Ogres sirdī. Anspoku ģimenes vasarnīcas stāsts

Vasarnīcas pirmo stāvu, ko Vita mīļi dēvē par rūķu māju, viņa mantojusi no savas krustmātes. "Mājas pirmais stāvs krustmātes īpašumā bija jau ļoti sen. Mana mamma ir stāstījusi, kā skolas laikā gājusi pie viņas ciemos, klauvējusi pie logu slēģiem, kas bijis kā aicinājums, lai krustmāte nāk ārā," atmiņās dalās Vita. Pirmā stāva platība ir neliela, vien 52,8 kvadrātmetri: verandiņa, trīs nelielas istabas, virtuvīte un vannasistaba, kuras iepriekš mājoklī nebija. Viena no istabām pilda atpūtas telpas lomu, otra – guļamistabas, taču trešā istaba kalpo kā ēdamistaba, jo mazajā virtuvītē vietas ēdamajai zonai nav. Ķeroties pie jaunā mājokļa iekārtošanas darbiem, nācies krietni palauzīt galvu, jo tam nav tipiskā priekšnamiņa, kurā novilkt āra apavus un pakārt silto apģērbu. Šo funkciju, visticamāk, pildīs verandiņa, teic Vita. Savukārt vislielākais izaicinājums bijis labierīcību ierīkošana, jo iepriekš abiem stāviem kalpojusi viena sausā tualete. Vienīgā vieta, kurā Anspoki saredzēja potenciālu vēl vienas telpas izveidei, bija pieliekamais patrepē aiz virtuves.

Sākotnēji Anspoki bija iecerējuši mājoklim dot otro elpu saviem spēkiem, to nedaudz atsvaidzinot, piemēram, pārkrāsojot sienas. "Mājoklis bija pilnībā mēbelēta, un, kamēr tā tāda bija, mēs nevarējām novērtēt, kādā stāvoklī tā īsti ir. Izskatījās tīri OK! Tad atbrīvojām telpas no mantām un mēbelēm, skats īstenībā pavērās diezgan bēdīgs – jāslīpē grīdas, tikai ar sienu krāsošanu arī īsti neies cauri – šur tur bija nepieciešams tās slīpēt, bet pie griestiem bija uzlīmētas putuplasta plāksnes, kas, kaut gan bija ļoti kvalitatīvi uzlīmētas un noteikti turētos vēl 10 gadus, man ļoti nepatika," ieskicē Vita. Taču tajā pašā laikā viņa zināja, ka vasarnīcai jāpaliek tādai, kāda tā ir, – laika zoba apbružātai un vecai.