Foto: Publicitātes attēli
Pirms dažiem gadiem Pakrojas muižā radās ideja par aizmirsto medību piekūnu tradīciju atdzīvināšanu — par medībām ar plēsīgiem putniem. Mūsdienās muižā dzīvo desmitiem plēsīgāko putnu no visas pasaules, kas katru dienu muižā notiekošajā ziedu festivālā pārsteidz apmeklētājus ar savu izmēru, stāju un neierobežotajām iespējām.

Pēc ilgā padomju perioda piekūnu medību tradīcijas Lietuvā bija aizmirstas. Uzskatāms, ka tās atkal sāka atdzimt, kad pēc 2000. gadiem Norvilišķu pilī tika organizētas pirmās medības ar plēsīgajiem putniem. Piekūnu medības ir tradicionāla medību ar plēsīgajiem putniem (piekūniem, vanagiem, ērgļiem un reizēm arī ūpjiem) māksla un nodarbe, kuras vēsture ir vairāk nekā 4000 gadu sena. Svarīgi minēt, ka vēl nesen šis bija tikai dižciltīgajiem pieejams vaļasprieks, muižnieku lepnums, reizēm arī diplomātijas rīks — iespaidīgie putni kļuva par dāvanām karaļiem. Arī Lietuvā, restaurējot un veicot Valdnieku pils pamatu izrakumus, tika atrastas liecības par šīm medībām. Te tika atrasti ar piekūnu medībām saistīti artefakti — piekūna cepurīte un pavadiņas.

Šī senā nodarbe prasa garas treniņu stundas, nodošanos, uzmanību un iemaņas. Medniekam ir jāiemāca plēsīgais putns brīvi lidot, medīt un piekrist atgriezties pie cilvēka, lai atkal dzīvotu nebrīvē. Medību ar piekūniem tradīciju Pakrojas muižā atdzīvinātājs Giedrjus Klimkevičs skaidro: "Sākotnēji piekūnu trenēšana notika tikai medībām, bet mūsdienās tā ir ieguvusi jaunu vērtību — tā ir integrēta kopienās kā sociāla un rekreācijas nodarbe, saiknes ar dabu saglabāšanas veids un, vissvarīgāk, kā dzīvās dabas un putnu pasaules izprašanas avots". "Pērn šī māksla tika iekļauta UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojumu sarakstā. Katru dienu atdzīvinām un popularizējam šo mākslu, iepazīstinot cilvēkus, sniedzot iespēju redzēt medības estētiski augstākajā līmenī," saka piekūnu audzēšanas entuziasts.

Muižas piekūnu audzētavā jau vairākus gadus dzīvo tādi plēsīgie putni kā vistu vanags, vanags, pasaulē ātrākais putns — lielais piekūns, klinšu ērglis un baltplecu jūras ērglis, baltā pūce un urālpūce, ūpis, baltgalvas grifs un par pasaulē lielāko lidojošo putnu titulētas – kondors. Putnus un to apmācības iespējams redzēt dzīvē katru dienu notiekošajā ziedu festivālā.

LietuvaUNESCODzīvniekiputniPakrojas muiža

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit