"Esam rīdzinieki. Iegādājāmies Meņģeles vecās pienotavas ēku, pārveidojot to par viesnīcu. Tās pagalmā aug mantota ražena auguma plūme, uz kuras zariem uzpotētas četras plūmju šķirnes. Dārza darbiem pieejam ar izdomu – lai atvieglotu lauku darbus, ieviešam dažādas novitātes," pastāsta viesnīcas īpašniece Ilze Cimoška. Tā kā pagalmā esošā plūme katru gadu ir ļoti ražīga, un, kā smej Ilze, viņu sētā katrs gads ir plūmju gads, lai atvieglotu zemē sakritušo augļu lasīšanu, ģimene pagalmā ieviesusi metodi, kuru izmanto arī olīvu vākšanā Grieķijā.
"Kādreiz savācām plūmes un zāli nopļāvām pavisam īsu, taču zāle aug, ir rasa un plūmes no turienes ir grūti izlasīt. Salasot tās netīras, un arī zāli pļaut ir grūtāk, jo puse no augļiem tiek sašķaidīti. Ilgi domājām, ko darīt, meklējām idejas, un šogad beidzot tam pieķērāmies, realizējot ideju, ko piekopj olīvu lasīšanas laikā," pastāsta Ilze. "Risinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs un elementārs. Kaut gan var izmantot jebkura biezuma plēvi, izvēlējāmies visplānāko, lai arī zāle zem tās var elpot, un pēc plūmju sezonas beigām, noņemot plēvi, tur nebūtu dzelteni pleķi. Lai vējš neaizpūstu, piestiprinājām nevis ar naglām, bet gan ar siltinājumam paredzētajām tapām jeb dībeļiem, kas turas lieliski." Tā kā plūme ir branga, ap koku ar agroplēvi zeme ir nosegta aptuveni 10 metru rādiusā.
Foto: Privātais arhīvs
Risinājums kalpo lieliski, stāsta koka saimniece. Plūmes ir tīras, turklāt uzreiz iespējams redzēt, kura sabojājusies, kura nē. "Tad jau redzēsim, kas būs rudenī ar zālienu, kad noņemsim plēvi," domīgi teic Ilze, piemetinot, ka tīkls netiks ņemts nost līdz brīdim, kad koks vairs neražos plūmes. "Pirms plēves likšanas, zāle tika nopļauta ļoti īsa. Plūmju krišanas laikā zāle aug, nedaudz piepaceļot tīklu, bet ne tik daudz, lai to saplēstu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
