Ar jaunu vīziju nākamajam gadam – sāc pārplānot dārzu jau tagad

"Dārzs pārveidojas visu laiku. Pat japāņu dārzos, kuros augiem pastāvīgi tiek nocirpts viss, kas aug laukā no iedomātās bildes, mainās "aizgūtā ainava" – apkārtējie tālāka plāna koki un kalni, kas ir daļa no dārza ainas un sajūtas. Dārza saimnieks apgūst to, kā veidojas augu dabiskās formas un vainagi, tāpat viņš vēro, kādu telpu un veidolu augi tiecas aizņemt tiem atvēlētajā vietā un savstarpējā konkurencē. Tā dārza tālāka plānošana noris visu laiku – ik mirkli, kad dārzs šķiet sajūsminošs, kaitinošs, ērts, vai apgrūtinošs," speciālists teic, norādot, ka radikālai dārza pārplānošanai nav jāgaida konkrēti kāds laiks, piemēram, augusts, bet tas jādara, kad tam ir labākā vajadzīgo apstākļu sakritība. Viņš uzskaita, ka augusts šajā ziņā ir labvēlīgs laiks dažiem dārza darbiem: daļas ziemciešu pārstādīšanai un dalīšanai, zālienu rekonstrukcijai. "Var turpināt veidot krūmu formas un koku vainagus dārza izskatam nākošajā ziemā – bezlapu laikā –, kad piecus mēnešus par dārza izskatu atbildēs stumbru un zaru līnijas, ziemciešu sēklu pogaļas, to ēnas sniegā un sniega cepures uz tām."

Viņš iesaka: "Liela daļa dārza augu augustā sasniedz savu lielāko kuplumu, daudzas ziemcietes ir pilnos ziedos, tumšākajos dārza nostūros ir vislielākā ēna. Ir kļuvis skaidrs – kas šajā gadā nav izaudzis, un cik šī brīža dārzs ir piemērots dārza pastaigām un svētkiem. Tāpēc augusts ir ļoti piemērots laiks emociju un atziņu avotiem arī ekskursijās uz kaimiņu dārziem, ceļojumos uz vēsturiskiem dārziem, un ekspedīcijās uz stādaudzētavām, kurās paraugdārzu atvērto durvju dienas parasti pavada cenu atlaides šīs sezonas augu krājumiem. Audzētavās daudziem augiem labāk, kā citkārt var saprast formu un sagaidāmo izskatu, un labāk var tos izvēlēties."

Šis ir laiks, kad var izvērtēt, kādus tulpju sīpolus stādīt rudenī un tikt skaidrībā par iecerētajiem pavasara sīpolpuķu krāsu rakstiem; var iegādāties jaunas šķirnes. Speciālists iesaka šo laiku izmantot, lai aprunātos ar siltumnīcu pārziņiem par kādu noteiktu šķirņu sēklu un jaunstādu pasūtīšanu izaudzēšanai pie viņiem nākamā gada pavasarī un sākt gādāt sēklas pašu sēšanai. Šajā laikā var "sākt vērot pagrabā un telpās ziemināmos augus (dālijas, kannas, mārtiņrozes), apsvērt ziemināšanai nepieciešamo, ziemināmās šķirnes un daudzumus", norāda dārznieks.

Par pārplānošanas mērogiem Lukevics teic tā: "Dārzu var pārplānot, papildinot ar jauna veida dobēm, bet dobes var pārplānot, papildinot ar jauniem materiāliem – apmalēm, dažādām mulčām, krāsainām krāsainu stiklu sloksnēm vai metāla tēliem. Vai arī – dārzu var ievietot puķu podos pilnīgi cita veida kopšanai un paredzēt dārzā vietu istabas podu augiem. Varbūt pārplānošana ir izsakāma ar sakoptu augu niansētu izgaismošanu tumšos vakaros." Vēl viņš bilst: "Dārza pārplānošanas domas var raisīties visu laiku un neierobežoti ilgi. Ideālais dārzs turpina prātā pilnveidoties līdz ar visu no jauna piedzīvoto un redzēto. Pie pārveidošanas gan nāktos ķerties tad, kad idilles sasniegšanai ir pilnībā pārdomāta darbu secība un ir apzināta dārza telpas un apkārtnes nākotne."

"Ieteiktu rakstīt dārza dienasgrāmatu, pierakstīt un skicēt mīļākās lietas savā dārzā, citos dārzos un savos un mīļo līdzcilvēku sapņos," speciālists ierosina. "Ieteiktu zīmēt pārmaiņu plānu un to, kā visam būtu jāizskatās pēc gada, pēc pieciem, pēc divdesmit, pēc simts gadiem. Jāizveido pārmaiņu plānu ar visu veicamo darbu secību. Iespējams, ka veselīgi būtu visus pārveides plānus apspriest ar visiem iesaistītajiem dārza izmantotājiem, tostarp, pārdomāt mājdzīvnieku vietu un lomu dārza augšanā."

Luksevics norāda: "Kad plāni ir skaidri, brīvajās vietās var iemērīt jaunās dobes, sākt gatavot augsni stādvietām. Augsne pa ziemu būs nosēdusies un gatava stādīšanai. Stādvietās var iesēt ziemājus, līdzīgi, kā to mēdz darīt siltumnīcās, pavasarī tos ierok kā zaļmēslojumu." Joprojām var rūpēties par labu kompostu nākamajai sezonai.

"Redzēts, kā jaunajos ciematos zem zāģa krīt vecie viensētu ābeļdārzi un kārtotājtraktori rūpīgi nogludina reljefu, atstājot vietu gluži tukšu jaunam sākumam, šķiet, neatskāršot veco koku un nevienādu reljefu ainaviskās iespējas. Pārplānojot dārzu, reljefa stāvoklis jāizvērtē pirmais – vai tur nav kas maināms, un vai nemainīsies, ja tiks likvidēti kādi no iepriekšējiem stādījumiem. Izrakto augu dobe būs jāpieber līdz celiņu un zāliena līmenim. Taču, ja nāksies izrakt augsni vai grunti, jāvērtē, vai no tās nevar veidot zemes mākslu, apstādīt paaugstināta mikroreljefa nogāzes, pat tā iegūstot vairāk dārza. Katrā ziņā, pārveidojot dārzu jādomā par virsūdeņu noteces virzieniem un uzkrāšanās iespējām spēju lietavu gadījumos."

Pārplānošanu mēdz sākt ar celiņiem un auto laukumiem, jo tas nosaka struktūru un robežas, speciālists norāda. "Dažus ierobežojumus iezīmē arī laikmetīgo iekārtu tehnoloģiskās prasības un salīdzinoši vienkāršākie risinājumi – taisnstūra laukumos vieglāk ierīkot automātisko laistīšanu, bet terases var sarežģīt viedizkapts robotizēto zāles pļaušanas darbu. Tā tehnoloģijas nosaka dārza veidolu. Bet var sākt ar to, ko vēlētos izaudzēt, un kādi apstākļi tam nepieciešami, no iedomātiem vai citviet ievērotiem skaistiem augu salikumiem. Pirmajā vietā būtu atskārst – kur un kā var iestādīt kokus, kuri tur varēs izaugt lieli, un palikt turpmākos 300 gadus. Pārplānojot un pārveidojot dārzu, jārauga vērtīgākos kokaugus atstāt savās vietās. Lai arī ar attiecīgām pūlēm var pārstādīt citviet teju jebkuru augu, kokaugu sakņu traumas, apgaismojuma un mitruma režīma izmaiņas var būtiski mazināt augu turpmāko veselību un pievilcību."

Veicot pārplānošanu, speciālists iesaka sagrupēt agrāk sapirktos un sadāvinātos augus pēc krāsām un faktūrām, pēc augumiem un nepieciešamās telpas. "Taču tie jāgrupē pēc augšanas apstākļu līdzīgām prasībām, un jāparedz vietās, kur šīs prasības ir izpildāmas – augsnes un gaisa mitruma režīms, gaisma, augsnes skābums, barības vielu daudzums." Tāpat viņš norāda, ka rūpīgi jāizpēta esošo pazemes komunikāciju atrašanās vietas. Jāpārdomā, vai jaunais audzēšanas plāns un rakšanas nodomi nevar tām kaitēt un, pārplānojot dobes, var nākties mainīt pazemes laistīšanas sistēmu, ja tāda ir.

"Kad jaunais dārza plāns ir skaidrs, dabā ar mietiņiem ir iezīmētas jauno dobju un celiņu robežas un koku stādvietas, dabā nosprauž arī laistīšanas cauruļu, apgaismes kabeļu un citu pazemes komunikāciju jaunās trases. Pārdomā, kā tās šķērsos celiņus un dobes. Zem celiņiem reizēm ir noderīgi ierakt resnāku plastmasas cauruli, pa kuru arī vēlāk būtu viegli izvilkt jaunus vadus, neizjaucot celiņu," dārznieks iesaka un norāda, ka pārstādāmos augus nerok no dobes karstā saulainā dienā un augus nerok sausus. "Pirms augu izrakšanas tiem jābūt ne vien labi salaistītiem, bet pietiekami mitrā augsnē sadzirdinātiem vairākas dienas. Ja vien tie nav ūdensaugi, tos līdz iestādīšanai neuzglabā traukos ar ūdeni, bet pierok mitrā augsnē un salaista."