Kartupeļus apskādējuši sprakšķi un maijvaboļu kāpuri: kā ierobežot kaitniekus?

Sprakšķis jeb drātstārps rada skādi ne vienam vien dārzniekam, bojājot loloto dārzeņu ražu. Tie sacaurumo kartupeļu bumbuļus, burkānus, bietes un citus augus. Tie ir gurķiem kaitīgi kāpuri, kas iegraužas ķirbjaugu stublājos un izēd tā iekšpusi. Drātstārpi iemīļojuši arī gladiolu sīpolus un citus augus. Jāņem vērā, ka drātstārpu bojātie stublāji papildus var inficēties ar sēņu ierosinātām slimībām.

No olas līdz pieaugušam īpatnim sprakšķis attīstās piecu gadu laikā. Kāpuri un vaboles pārziemo augsnē 50 līdz 80 centimetru dziļumā. Ziemošanu vaboles pārtrauc maijā vai jūnija sākumā, dējot olas augsnes virskārtā, kas izšķiļas jūlijā vai augustā. Masveidā drātstārpi savairojas daudzgadīgajos zālājos. Jāatzīmē, ka kāpuru attīstībai augsnē nepieciešams mitrums – ja mitrums augsnē ir mazāks par 25 procentiem, tie iet bojā. Pirmajās attīstības stadijās kāpuri pārtiek no trūdvielām, vēlāk – no augu apakšzemes daļām. Savukārt pēc trīs nedēļām izkūņojas jaunās vaboles, kuras paliek ziemot augsnē.

Lai ierobežotu drātstārpu darbību dārzā, pirmkārt, jāķeras klāt nezāļu, it īpaši vārpatu, apkarošanai. Tāpat guvumu dos augsnes meliorēšana un kaļķošana. Ja platība nav liela, tad kaitēkļus var apkarot, izmantojot pievilinošas ēsmas un pēc tam kāpurus iznīcinot. Dabiskie sprakšķu ienaidnieki: strazdi, cīruļi, cielavas, irbes, vārnas, kraukļi un kurmji.

Kā izrādās, cīņā pret drātstārpiem var izmantot arī augus. Piemēram, drātstārpus un arī kurmjus atbaida dārza pupas. Cīņā vari izmantot arī vienus no universālākajiem kultūraugiem dārzā – kliņģerītes un samtenes. No tām vari pagatavot izvilkumu, kas kalpos kā insekticīds un palīdzēs apkarot ne tikai drātstārpus, bet arī laputis, ērces un citus kāpurus.

Lauka maijvaboļu kāpuri augsnē attīstās četru piecu gadu laikā, ar katru gadu augot ar vien lielāki. Kaitīgākie tie ir trešajā un ceturtajā gadā, izgraužot kartupeļa bumbulī dziļus dobumus un reizēm atstājot vien mizu, kamēr tikko izšķīlušies kāpuri pārtiek no sīkām saknītēm un nedzīvām augu daļām.

Lai ierobežotu kāpuru radīto skādi, jāveic dziļa augsnes apstrāde un rušināšana – kāpuri ziemo dziļi zemē, jo ir jūtīgi pret salu, savukārt ceturtajā dzīves gadā kāpuri augsnē iekūņojas aptuveni 25 līdz 30 centimetru dziļumā.

Ierobežošanu var veikt, likvidējot arī pieaugušos īpatņus, tos agri no rīta (kamēr tie vēl ir mazkustīgi) nokratot no kokiem un savācot. Dabiskie ienaidnieki: putni un skrejvaboles. Vaboles lido maija un jūnija vakaros, uzturoties koku lapotnēs (parasti ozolos, ābelēs, ķiršos, dažkārt arī skuju kokos) un grauž to lapas. Divu nedēļu laikā pēc izlidošanas sākas olu dēšana augsnē aptuveni 10 līdz 20 centimetru dziļumā, vislabāk vabolēm tīk dēt irdenā augsnē.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Valsts augu aizsardzības dienesta bukleta "Kartupeļu slimības un kaitēkļi" un informatīvā materiāla "Alternatīvās augu aizsardzības metodes".