Laikus novākt un rūpīgi šķirot: pamatprincipi labai dārzeņu ražas uzglabāšanai

Tas neapšaubāmi ir viens no pamata nosacījumiem ikvienai dārzeņu kultūrai. Jebkuram audzētajam hibrīdam vai šķirnei ir savs optimālais novākšanas laiks. Visbiežāk tas tiek apzīmēts ar veģetācijas periodu, kura noslēgumā konkrētais dārzenis ir sasniedzis atbilstošo masu un izmēru, tam piemīt noteikta krāsa un smarža.

Kā noteikt šo laiku? Pieredzējušie dārzeņkopji savām ierastajām šķirnēm un hibrīdiem novākšanas laiku spēs pateikt ar "aizmiegtām" acīm. Citādi ir tiem, kas šogad sāka savas pirmās dārzeņkopju gaitas. Pirmais izejas punkts optimālā novākšanas laika noteikšanai ir sēklas materiāla iepakojums, tālāk – konkrētie šķirņu un hibrīdu apraksti elektroniskajos katalogos. Vēl paliek telefoniska konsultācija ar attiecīgās kompānijas dīleri. Pavisam laba lieta ir veidot savus pierakstus par sēju, stādu audzēšanu un izstādīšanu. Tiem, kuri izmanto lielveikalos pirkto sēklas materiālu, nāksies "pasvīst", meklējot papildu informāciju, bet atrodams ir viss, ja ņem palīgā svešvalodas. Ideāli, ja pierakstus veido katru gadu, tad tos var salīdzināt ar citiem gadiem. Nevajag kautrēties fotografēt, arī vizuālās piezīmes var būt ļoti noderīgas.

Nākamais solis ir vizuāli saprast, kad konkrētais dārzenis ir sasniedzis tehnisko novākšanas gatavību. Piemēram, šķirnes aprakstā ķirbja svars ir norādīts no pieciem līdz deviņiem kilogramiem. Ja nosverot tā masa ir seši kilogrami, tas nozīmē, ka augšanas apstākļi ir bijuši apmierinoši un, lai arī nav sasniegts masas maksimums, bēdāties arī nav pamata. Papildus ir svarīgi, lai ķirbim ir atbilstošs krāsojums un forma.

Vākšanas gatavību tā var noteikt visiem sakņaugiem, kāpostaugiem, ķirbjaugiem, sīpolaugiem. Tātad – lielākajai daļai dārzeņu kultūru. Piemēram, Nantes tipa burkāniem par gatavību liecina izveidojies strups saknes gals, ar izteiktu tievo sakni galā. Galviņkāpostam ir svarīgi, lai visas brīvās starplapu telpas būtu blīvi aizpildītas, tad kāpostu var novākt, bet, ja tur vēl ir tukšumi, tas vēl jāaudzē. Ziedkāpostiem tas izpaužas nedaudz citādi – svarīgi, lai katra galviņas rozīte ir cieši piekļauta cita pie citas, un masa iekļaujas atbilstošajā apraksta masas intervālā. Līdzko galviņa sāk kļūt irdena, vākšanas laiks ir nokavēts. Šajā gadījumā dārzeni labāk novākt dienu ātrāk nekā vēlāk. Vēl striktāk tas ir brokoļiem, redīsiem, Ķīnas kāpostiem.

Tomātiem, papildus augļu lielumam, jāvērtē arī ļoti raksturīgā krāsa un aromāts. Tas ir ļoti cieši saistīts ar garšu. Jo tuvāk pilngatavībai vākti tomāti, jo labāku garšu un aromātu tie iegūst. Te gan parādās pretruna, ko bieži diktē tirgus prasības – transportējamība un izturība, garšai un aromātam paliekot otrajā plānā. Tādēļ patlaban nopērkamie dažādu izmēru ķekaru tomāti iegūst būtisku priekšrocību, barojoties no ķekara vēl pēc novākšanas. No veikala tomāti arī ir jānes ar visu ķekaru, tā tikai iegūsi nobriedušākus tomātus.

Novākšanas termiņu ietekmēs realizācijas veids, un uzglabājamiem dārzeņiem tas ir jāievēro strikti. Ja ved dārzeņus uz tiešās pārdošanas pulciņiem, var vest gatavākus un garšīgākus dārzeņus, jo tie glabāsies īslaicīgi. Termiņus ietekmēs arī audzēšanas tehnoloģijas. Sētās kultūras augs ilgāk nekā stādītās, tas attiecas uz sīpoliem, gurķiem un arī puraviem. Termiņu ietekmēs dažādu segumu izmantošana pat īslaicīgā formā – pie tiem pieskaitāmi agrotīkli, pretinsektu segums un citi.

Dārzeņu selekcija strādā pie tā, lai lielākā daļa dārzeņu ilgāk saglabātu identisku izskatu jau pēc tehniskās gatavības sasniegšanas. Tomēr uz to nedrīkst paļauties. Jo, kontekstā ar meteoroloģiskiem apstākļiem, var sākties galviņu un sakņu plaisāšana, var notikt inficēšanās ar slimībām, var turpināties nekontrolēta sakņu augšana, piemēram, sarkanajām bietēm, rutkiem, rāceņiem, kāļiem.

Veselu dārzeņu novākšana ir viens no visvienkāršāk ievērojamajiem nosacījumiem. Diemžēl praksē cilvēciskā faktora dēļ iznākums nemaz nav tik perfekts. Ar vārdiem "pilnīgi veseli" mēs saprotam divas lietas. Pirmā – novācamie dārzeņi ir veseli, bez mehāniskiem bojājumiem. Otrā – veseli, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem.

Mehāniskie bojājumi vienmēr saistīti ar tehnikas un darbaspēka izmantošanu, ko var iedalīt divos posmos. Bojājumi, kas radušies nepareizas tehnoloģijas rezultātā, un otrs – pielietojot nepareizas ražas novākšanas metodes. Tehnoloģijas nepilnības ļoti daudzveidīgi var ietekmēt ražas kvalitāti. Iesējot vai iestādot par seklu, dārzeņi veidosies sīki un nekvalitatīvi. Pārāk dziļi iestādīti vai iesēti dos līdzīgu rezultātu, jo pārāk daudz spēka būs patērējuši, lai tiktu virs augsnes virskārtas. Neprecīza rušināšana var nopietni ietekmēt visu sakņaugu un sīpolaugu kvalitāti.

Šādi radušies bojājumi liedz tos realizēt tirgū, un rodas reālas iespējas iekļūt dažādām uzglabāšanas slimībām, kas, ja dārzeņi nonāks noliktavās, radīs risku visai pārējai ražai.

Diemžēl tehniskās gatavības parametrus krietni var ietekmēt kaitīgo organismu daudzveidīgā darbība.

Nezāles. To nomācošās ietekmes rezultātā visbiežāk cietīs dārzeņu izmērs. Tie būs mazāki, dažkārt nepilnīgi krāsoti, jo ir bijuši noēnoti. Tādas sakneņu dzinumu nezāles kā ložņu vārpata spēj cauraugt dažādus sakņaugus, neatgriezeniski sabojājot iespēju tos realizēt.

Slimības. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ievērojami ietekmēs dārzeņu uzglabāšanu. Slimību izpausme var būt gan primāra, gan sekundāra. Bīstami ir abi gadījumi. Primāri tas nozīmē, ka no lauka nedrīkst noliktavā nonākt neviens dārzenis vai kartupelis, kam ir slimību bojājumi. Praksē diemžēl tas ir reti iespējams. Slimību izpaušanos papildus var sekmēt neatbilstošu laika apstākļu izvēle. Var gadīties, ka ražas novākšana ir jāveic jau pie jebkuriem apstākļiem, jo pretējā gadījumā tā var palikt uz lauka.

Kaitēkļi. Var būt ne mazāk postoši kā slimības, jo uz primāri radītiem kaitēkļu bojājumiem sekundāri startēs dažādas slimības. Spēcīgi laputu un tripšu sūkumi kropļo lapas, burkāniem lapu blusiņu un nematožu darbība rada kroplīgu sakņu veidošanos. Kāpostu agrās un vēlās burkānu mušas bojājumi padara kāpostu un burkānu saknes vispār nelietojamas. Pēdējās vēl turpina darboties noliktavā, kur pēcāk iemetas puves. Sīpolu mušas, ērcītes un nematodes sabojā sīpola pamatni, un tur arī iemetas puves, tas pats attiecināms uz ķiplokiem. Skaidrs ir tas, ka, pat ja novākšanas brīdī ir redzami tikai kaitēkļu bojājumi, tādus dārzeņus uz noliktavu nedrīkst vest. Tātad ir jābūt rūpīgai šķirošanai. Tikai rūpīga šķirošana uz lauka un noliktavā, pilnīgi veselu dārzeņu novietošana noliktavā sekmēs to ilgu uzglabāšanos.