augstā dobe, dobes veidošana
Foto: Shutterstock
Pareizi veidota augstā dobe atvieglo gan mājas soli, gan veido īpaši auglīgu vidi sētajiem un stādītajiem augiem. Savukārt nepareizi vai pavirši izveidota dobe nozīmē vairāk rūpes un iespējams arī mazāku ražu, jo tajā nav nodrošināti visi augiem nepieciešamie apstākļi. Ja vēlies ierīkot kārtīgu augsto dobi, kas veidota pēc īstajiem priekšnoteikumiem, rudens ir īstais laiks, lai to darītu.

Pareizi, kārtīgi izveidotas augstās dobes var izmantot vairāku sezonu garumā. Tās ir vismaz metru augstas un tiek veidotas pēc tā saucamā pīrāga principa, kas nozīmē, ka dažādi komponenti konkrētos biezumos tiek likti pēc kārtas viens uz otra.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, lai augstā dobe sniegtu vēlamo rezultātu, turklāt ilgtermiņā, ir mitrums. "Koka daļās ūdens uzsūcas un izgaro pakāpeniski. Salaistot augsni, mēs to samērcēsim, bet drenāžas kārta, kuras galvenais uzdevums ir uzturēt mitrumu, nevar šādā veidā samitrināties. Tāpēc pareizi ir augsto dobju pamata pīrāgu veidot rudenī," iesaka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils un paskaidro tuvāk, kādēļ tas ir būtiski. "Rudenī un ziemā ir daudz nokrišņu un apakšējā daļa spēj pienācīgi samitrināties. Ja mēģinās to panākt pavasarī, pat ja būs liels mitruma nodrošinājums, apakšējā kārta tāpat būs sausa. Turklāt saulainos un vējainos laikapstākļos caur dobes dēļiem slāņi pastiprināti izžūst. Lai nodrošinātu vajadzīgo mitruma daudzumu šīm augstajām dobēm, pirmkārt, vajag drenāžas kārtu sagatavot rudenī un, otrkārt, ieteiktu virskārtu mulčēt, nevis atstāt atsegtu. Turklāt, veidojot pīrāgu rudenī, nav risks, ka veidojumā iedzīvosies grauzēji. Sausā dobē tie var atrast kabatas, lai veidotu ligzdu un apgrauztu ne tikai augu saknes, bet arī pašus augus."

Narvils norāda, ka pirmajam – drenāžas – slānim jāizmanto dārzā pieejamie koksnes materiāli, piemēram, izgriezti zari. Rupjākie jāliek pašā apakšā, tiem virsū – smalkāki. Tad seko kāds no vieglākajiem organiskajiem materiāliem – lapas, siens, komposts, pēc tā – augsnes slānis, kam nevajadzētu būt mazākam par 30–40 centimetriem. Augsnes slāni ieteicams bagātināt ar papildu kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem, savukārt pašā dobes apakšā pirms drenāžas kārtas ielikt sietu, lai veidojumā neiekļūtu grauzēji.

"Katra no šīm kārtām nodrošina, ka sildīšanas process notiek lēnām. Cietākās sastāvdaļās ir vairāk oglekļa, tādēļ – jo vairāk cietu sastāvdaļu, jo lielākas pūles tiek pieliktas, lai materiāli varētu sadalīties, bet līdz ar to notiek vienmērīgāka barības vielu sadalīšanās. Šādā veidā mākslīgi izveidojam dabisku trūdēšanas kārtu, kurā procesi vienmērīgi notiek vairāku sezonu garumā, un, lai dobe funkcionētu, nav nepieciešams pievienot papildu barības vielas."

Vairāk par augsto dobju ierīkošanu un pieredzes stāstu to veidošanā lasi "Delfi Plus" rakstā "Augstās dobes: modes kliedziens vai teju neaizvietojams un ērts risinājums".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!