Šodienas apstākļu kontekstā ziņa par to, ka ir mājas, kurās par enerģijas patēriņu jāmaksā mazāk par 20 eiro gadā, var izraisīt ja ne piķa melnu skaudību, tad izbrīnu noteikti. "Pasīvās mājas" ideja nav jauna, bet mūžam aktuāla.
Viens ir skaidrs – krīzes ne tikai sagrauj, bet arī rosina un iedvesmo. Ja paskatās vēsturē, ikviena krīze kaut ko sabiedrībai ir iemācījusi, vai tie būtu Grēku plūdi, melnais mēris, neskaitāmās degvielas krīzes iepriekšējā vai nekustamo īpašumu burbuļa kolapss šajā gadsimtā. Un pāri visam kā karogi plīvo jēdzieni "taupība" un "ekonomija". Tas arī noveda pie "pasīvo māju" idejas rašanās un nostiprināšanās.
Lielbritānijas sensācija bija 2015. gadā, kad zemas enerģijas ēkas gada uzvarētāja titulu ieguva diezgan plaša ģimenes privātmāja ar četrām guļamistabām Rietumkērbijā pie Liverpūles. Tās enerģētiskā uzturēšana gadā īpašniekiem izmaksāja 15 mārciņas (17 eiro), kas ir 40W spuldzes ekvivalents. Raidsabiedrība BBC norāda, ka "parastas" līdzīgas platības ēkas apsilde īpašniekiem gadā izmaksā ap 1800 mārciņām.
Konkrētās "pasīvās mājas" īpašnieks Kolins Ašers ir arhitektu firmas "John McCall Architects" vadītājs, un viņš to projektējis savai ģimenei pats. Energoapgādes izmaksas ļauj samazināt vairāki aspekti, ko nosaka arī "Passivhouse" prasības, – ēkā ir pat ne dubulti, bet trīskārši logu stikli, apgaismojumam izmantoti LED gaismekļi, ierīkots gaisa siltumsūknis un saules paneļi.
Māja novietota tā, lai saules paneļi uz jumta saņemtu optimālu saules gaismas daudzumu, tai ir augsti griesti, plašas telpas un rūpīgi izplānoti lieli logi, lai telpās pēc iespējas ieplūstu dabiskā gaisma un siltums. Tiesa, mājas celtniecība kopumā izmaksāja krietnu žūksni – 240 tūkstošus mārciņu (276 tūkstoši eiro).
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
