Gribu akvāriju! Kļūda, ko zivtiņu turēšanā pieļauj lielākā daļa iesācēju

Lielākais drauds zivtiņu veselībai ir kaitīgās vielas, kas akvārija ūdenī nonāk no zivtiņu izkārnījumiem, urīna un neapēstās barības. Tās spēj pat nogalināt zivtiņas. Šīs kaitīgas vielas ir neredzamas, tādēļ pat, ja akvārijs vizuāli izskatās tīrs, ūdens var būt zivtiņām toksisks. Pat neliels daudzums šo kaitīgo vielu spēj ķīmiski apdedzināt zivtiņu žaunas, kas zivtiņām ir ļoti sāpīgi. Dabiskajās ūdenstilpnēs šīs vielas atšķaidās un tās neitralizē dažādi radījumi: labie mikrobi, aļģes un augi. Ja akvārijā šo radījumu nav, indīgās vielas no zivtiņu izkārnījumiem un urīna strauji uzkrājas stāvošajā ūdenī un būtiski samazina gan zivtiņu mūža ilgumu, gan dzīves kvalitāti. Lai tiktu galā ar šīm vielām, veiksmīgi akvāriju saimnieki mājas apstākļos imitē to, kas notiek ezeros un upēs – regulāri maina daļu ūdens un audzē labos mikrobus, dažkārt – arī augus. Tātad, lai padarītu trauku ar ūdeni par zivtiņām drošu akvāriju, ir jāizaudzē labie mikrobi un akvārijs regulāri jākopj.

Labos mikrobus audzēt ir gaužām vienkārši, jo ar laiku tie paši parādās katrā akvārijā, kurā tiem ir ko ēst. Šie mikrobi ēd zivtiņu izvadītās atkritumvielas, trūdošus augus, zivtiņu neapēsto barību utt. Kaitīgo atkritumvielu neitralizēšanā piedalās divu veidu mikrobi – baktērijas un tām vizuāli līdzīgie, mikroskopiskie organismi, ko sauc par arhejiem. Diemžēl šie labie mikrobi aug lēnām un tikai aptuveni mēneša laikā spēj sasniegt skaitu, kurā spēj nodrošināt zivtiņām drošu vidi. Tāpēc akvārijs ir jāuzstāda aptuveni mēnesi pirms zivtiņu iegādes (ko darīt, ja zivtiņa jau nopirkta, aprakstīšu raksta beigās).

Ja gribas paātrināt labo mikrobu ievākšanos akvārijā un ir pazīstams kāds cilvēks, kas veiksmīgi tur zivtiņas, var no šī cilvēka palūgt maisiņu ar nemazgātiem akvārija akmentiņiem, filtra vates gabalu vai arī ūdeni, kurā mazgāta filtra vate.

Zooveikalos ir nopērkami produkti, kas it kā satur labās baktērijas. Tomēr liela daļa akvāristu apšauba to efektivitāti, piemēram, vairāki akvāriju entuziasti ir veikuši eksperimentus mājas apstākļos un konstatējuši, ka šie līdzekļi nedarbojas (angliski par to var izlasīt šeit). Pat ja paveicas atrast līdzekli, kas satur dzīvotspējīgus pareizos mikrobus, tiem tik un tā būs nepieciešams laiks, lai iemitinātos un pietiekami savairotos jaunajā akvārijā. Uzraksti uz preparātiem, kas apgalvo, ka akvārijs būs drošs 24 stundu laikā, ir pircēju maldināšana. Ar vai bez šiem līdzekļiem ir nepieciešamas vairākas nedēļas, lai padarītu akvāriju zivtiņām drošu.

Labo baktēriju audzēšanai nepieciešams ūdens filtrs, kur šie mikrobi varēs apmesties, un zooveikalā nopērkams ūdens kondicionieris. Pilsētas ūdensvada ūdens tiek hlorēts, lai tajā neaugtu tā sauktie sliktie mikrobi, kas varētu apdraudēt mūsu veselību. Lai audzētu labos akvārija mikrobus, hlors no ūdens ir jāaizvāc, jo tas negatīvi ietekmē arī šo mikrobu augšanu. Zivju ūdens kondicionieri bieži vien spēj neitralizēt ne tikai hloru, bet arī citus zivtiņām kaitīgus savienojumus, kā piemēram, smagos metālus, pret kuriem zivtiņas ir jutīgākas nekā cilvēki. Šī iemesla dēļ tos ieteicams izmantot arī tad, ja pieejamais ūdens nav hlorēts, piemēram, ja ņem ūdeni no akas.

Labie mikrobi akvārijā aug uz visām tajā esošajām virsmām – akmentiņiem, dekorācijām, iekārtām un iekšā filtrā. Filtra iekšpusē mikrobi galvenokārt dzīvo filtra vatē vai arī bioloģiskās filtrācijas bumbiņās. Labie mikrobi ir galvenā ūdens filtra sastāvdaļa. Zooveikalā, izvēloties filtru, ir jāņem vērā akvārija izmērs un tas, vai konkrētajai zivju sugai patīk straume. Turklāt, ja akvārijs atrodas guļamistabā, jāņem vērā filtra trokšņainums, jo filtru uz nakti nedrīkst slēgt ārā. Maziem akvārijiem kā ļoti klusu filtru varu ieteikt "Aquael Pat Mini".

Labos mikrobus pirms zivtiņu ielaišanas akvārijā var barot ar zivju barību vai akvārija augu mēslojumu, kas satur amonjaku. Pēc aptuveni mēneša akvārijā ir jāveic liela ūdens maiņa (vai pat vairākas) un no akmentiņiem ar sifonu jāizsūc zivju barības pārpalikumi. Mazgāt akmentiņus vai filtra vati šajā brīdī nedrīkst, jo tā var aizskalot prom labos mikrobus. Zivtiņas akvārijam vislabāk pievienot pakāpeniski. Ūdens drošību un mikrobu darbību ir iespējams pārbaudīt ar vienkāršiem zooveikalā nopērkamiem ūdens testiem.

Zooveikalos ir nopērkami pilināmie un strēmelīšu ūdens testi, kas pārbauda vairākas vielas reizē. To izmantošana ir ļoti viegli apgūstama, bet, lai saprastu kādus testus izvēlēties, ir nedaudz jāiepazīstas ar labo baktēriju ēdienkarti.

Bīstamā viela, kas ūdenī nonāk no zivtiņu urīna, izkārnījumiem un neapēstās barības, ir amonjaks. Labie mikrobi no amonjaka tiek vaļā divos soļos: vieni mikrobi to pārvērš par zivtiņām bīstamo nitrītu un tad citi mikrobi pārvērš nitrītu par mazāk kaitīgo nitrātu:
bīstams amonjaks/amonijs (NH₃/NH₄⁺) -> bīstams nitrīts (NO₂^-) -> mazāk bīstams nitrāts (NO₃^-)

Šo procesu sauc par slāpekļa ciklu. Nobriedušā akvārijā jābūt tik zemai amonjaka un nitrītu koncentrācijai, ka to neuzrāda ūdens testi. Savukārt nitrātiem nevajadzētu pārsniegt 20 miligramus uz litru ūdens. Nitrātus no ūdens palīdz aizvākt dzīvie ūdensaugi un regulāras, daļējas ūdens maiņas (aptuveni trešdaļa ūdens reizi nedēļā).

Strēmelīšu testi, lai gan parocīgāki, ir mazāk precīzi un parasti spēj pārbaudīt tikai nitrītu un nitrātu līmeni.

Ko darīt, ja tu tikko nopirki akvāriju, zivtiņu un tikai tagad uzzini par labajiem mikrobiem? Pirmkārt, ir svarīgi pārliecināties, ka akvārija izmērs zivtiņai (vai zivtiņām) ir piemērots. Pārāk mazā akvārijā, pat ļoti cenšoties un darot visu pareizi, noturēt indīgās vielas drošā koncentrācijā var būt neiespējami. Turklāt mazam akvārijam var būt grūti atrast piemērota izmēra filtru. Pats mazākais tilpums, kurā var turēt jebkādu zivtiņu, ir aptuveni 20 litri. Gadījumā, ja akvārijs ir par mazu un lielāku akvāriju pagaidām nav iespējams iegādāties, zivtiņas glābšanai kā pagaidu mājvietu var izmantot kaut vai plastmasas kasti, kas domāta mantu uzglabāšanai. Vislabāk izvēlēties tādu, kas ir droša ēdienu uzglabāšanai.

Ja zivtiņa jau ir akvārijā, labos mikrobus nevajag speciāli barot – tie pārtiks no zivtiņas izkārnījumiem un urīna. Tomēr paies laiks, līdz mikrobi savairosies pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu ūdens drošību. Tikmēr ir ļoti svarīgi zivtiņu barot minimāli – reizi vienā vai divās dienās – un katru dienu veikt daļējas ūdens maiņas. Jādod ēdiens tā, lai zivtiņa spēj visu barību notiesāt pāris sekunžu laikā.

Indīgās atkritumvielas var palīdzēt neitralizēt arī ūdens kondicionieri, kā "Seachem Prime", kas ne tikai aizvāc hloru, bet arī uz aptuveni divām diennaktīm neitralizē kaitīgo amonjaku un nitrītus.

Ļoti palīdzēt var arī ūdensaugi, bet ir būtiski izvēlēties ātri un viegli audzējamus augus, kā piemēram, pistijas un raglapes. Nīkuļojoši ūdensaugi ar atmirstošām lapām paši var piesārņot ūdeni. Labi un strauji augoši augi, savukārt, palīdz attīrīt ūdeni.

Ja tev ir vēl kādi jautājumi vai neskaidrības par akvārijiem un akvātisko mājdzīvnieku aprūpi, droši zvani biedrībai "Akvarīga", kas kopš 2020. gada sniedz patvērumu pamestām zivīm, rāpuļiem un abiniekiem, kā arī konsultē un izglīto ūdens dzīvnieku aprūpē. Tālrunis +371 22376961. Biedrībai ir arī savs "Facebook" profils, kā arī "Instagram" un "Tiktok" konts.

Agatei Auzānei ir mikrobioloģijas maģistra grāds, viņa pašlaik strādā Helsinku Universitātē kā mikrobioloģijas doktorante. Akvāriji ir Agates hobijs, un ar to viņa nodarbojas jau kopš bērnības.