Dārzeņu dobe rudenī: ko stādīt un kā sagatavot augsni

Ja vasaras sezona bijusi ražīga un darba pilnu roku, rudenī gribas atvilkt elpu no dārza darbiem un tagad baudīt no ražas sagatavotos konservus. Tomēr, kā norāda portāls "The Spruce", ir daži faktori, kas liek apsvērt dārzeņu audzēšanu rudenī un vēl neieziemot dārza darba rīkus.

Ir vairāki iemesli, kādēļ šis ir labs laiks, lai turpinātu darboties dārzeņu dobēs. Laikapstākļi joprojām ir mēreni un augsne vēl silta, bet tajā pašā laikā dabīgi kļūst mitra un labi drenējoša, norāda portāla "The Spruce" un "Gardener's Path" eksperti. Arī vairāki kaitēkļi gatavojas ziemas miegam.

Ja visu vasaru esi rūpīgi kopis dārzu, atbrīvojies no nezālēm, tad īpaša sagatavošanās rudens stādīšanas un sēšanas darbiem nav nepieciešama, raksta "The Spruce". Tikai iztīri izvēlēto vietu, piemēram, no gružiem vai nezālēm, ja tādas ir, ielabo augsni ar kompostu un sāc darboties. Ja tomēr dārzs nav rūpīgi iekopts un gatavs, tad vajadzēs tam veltīt mazliet vairāk laika. Bet visu soli pa solim.

Rūpīgi jāizravē nezāles un stādāmais laukums jāatbrīvo no visa liekā. Ja palikuši vēl nenovākti dārzeņi, kas vēl nav nogatavojušies, tos atstāj, bet pārējo samet komposta kaudzē. Jāatbrīvojas arī no sakritušajiem augļiem un ogām, lai tās nepūtu un nepievilinātu kukaiņus.

Ja augsne pa vasaru sablīvējusies, to nepieciešams uzirdināt, lai ūdens labāk plūstu un uzsūktos; augi varētu izdzīt saknes. Ielabo augsni, pievienojot kompostu, to uzberot virsū vai, vēl labāk, iestrādājot zemē vietās, kur tiks stādīti vai sēti dārzeņi. Ja kompostam izmanto organisko mēslojumu, tas nedrīkst būt svaigs, jo var apdedzināt jauno augu saknes. Sagatavoto augsni izlīdzini ar grābekli, jo tas savāks vēl kādus zarus vai citas liekas augu daļas, kas palikušas, un izveidos seklas vadziņas, kurās krāties ūdenim.

Ja no vasaras sezonas palikusi mulča, izmanto to. Par dažādiem mulčas veidiem un kā to vislabāk izmantot, lasi rakstā "Kā izvēlēties īsto mulčas veidu savam dārzam". "The Spruce" kā vienu no labākajiem mulčas veidiem rudens dārzeņu dobēm nosauc salmus, jo tos ir viegli izkaisīt un pārvietot, kā arī tie ir mājvieta zirnekļiem, kas ēd kaitēkļus. Vairāk par mulčēšanu ar salmiem lasi rakstā "Iznīdēt nezāles, retāk laistīt: kāpēc un kā dārzu mulčēt ar salmiem".

Vēl laba izvēle mulčai ir sasmalcinātas rudens lapas. Ja izmantosi tikko sagrābtas un nesmalcinātas, tās var nelaist cauri ūdeni. "The Spruce" iesaka lapas sasmalcināt, izmantojot zāles pļāvēju – sagrābt tās zemā platā kaudzē un pārbraukt ar pļāvēju tām pāri. Ja mulčēšanai izmanto lapas, ieteicams tām pa virsu uzbērt plānu kārtu komposta, lai piespiestu tās pie zemes un vējš neizdzenātu.

Bet ko tad stādīt šajā laikā? Ķiploki un sīpoli ir viegli audzējami, un tiem nav nepieciešamas īpašas rūpes, raksta "Country Living". Neatkarīgi no tā, vai stādi tos ārā dobē vai kādā traukā, ierādi tiem vietu, kur arī rudenī apspīd saule. Augsnei jābūt tīrai un ne īpaši mitrai. Sīpolus un ķiploku daiviņas stādi apmēram 15 centimetru attālumā vienu no otra. Kamēr sakņu sistēma nav izveidojusies un nostiprinājusies, pārklāj stādījumu ar agroplēvi vai speciālu dārzkopības sietu. Tas pasargās stādījumu arī no savvaļas dzīvniekiem.

Tici vai nē, bet rudenī var sēt arī salātus, īpaši kressalātus un rukolu. Ideālā gadījumā to labāk darīt siltumnīcā, kur ir siltāks. Sēklas izsēj sekli, pārklāj ar plānu augsnes kārtu un uzmanīgi aplaisti, lai neizskalotu tās. Apklāj stādījumu ar agroplēvi un pieskati, lai tajā neiemājo gliemeži, jo tiem garšo salāti. Tagad var sēt arī redīsus. Lasi par redīsu audzēšanu rudenī rakstā "Pieredzes stāsts: kraukšķīgi redīsiņi pat novembrī".

Rudenī var stādīt arī augļu kokus un augļu krūmus, arī rabarberus un zemenes. Šis ir īstais laiks arī zaļmēslojuma sēšanai, jo tas sagatavo augsni jaunajam darba cēlienam, kas gaidāms pavasarī. Zaļmēslojums uzlabo augsnes struktūru un atveseļo to.