Pērn pabeigtajā mājā ir guļamistaba un vannasistaba, neliels bārs un sauna. Lai gan māja pieder privātīpašniekam, tai izveidota piebūve starp kokiem, kuru var izmantot viesi kā atpūtas māju brīvdienās.
Mājai ir lielas durvis un logi, lai iekštelpās varētu sajust dabas tuvumu un radītu iespaidu, ka telpa ir vizuāli integrēta ar noslēgto ainavu ārpusē. Iekšdurvis ir augstas un šauras un vizuāli atgādina skapja durvis. Šāds risinājums izvēlēts, lai durvis neaizņemtu pārāk daudz vietas nelielajās telpās, turklāt tās telpu telpu padara vizuāli garāku un plašāku; griesti šķiet augstāki, nekā ir patiesībā.
Lielie logi gluži kā gleznu rāmji ierāmē dažādus skatus uz ieleju un mežu austrumu, dienvidu un rietumu virzienā, ļaujot dienas gaismai iekļūt telpā, kas tiek izmantota kā dzīvojamā istaba, ēdamistaba un virtuve.
Interjerā izmantoto materiālu izvēle ir vienkārša, dabiska un lauku stilā. Te dominē ozolkoka grīdas segums un furnitūra, sienas veidotas no dolomīta apmetuma, šur tur izmantoti elementi no akmens. Materiāli izvēlēti, lai izceltu mājīgumam raksturīgo siltumu, savukārt interjera elementos redzamās tekstūras galvenais uzdevums ir padarīt telpu apdzīvotu, lai tā nešķistu tukša un auksta.
Šīs mājas veidošanas kontekstā galvenais arhitekts, kas veidojis projektu, norāda, ka radīt mājas bieži vien nozīmē trenēt savaldību. Un, lai gan vienkāršas, autentiskas un viesmīlīgas dzīvojamās telpas radīšana var šķist, ka nesagādā nekādas pūles, ceļojums, lai panāktu vienkāršību, nav viegls uzdevums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
