""Krokusi zied pavasarī, bet vēlziedes vēlu rudenī," apgalvos liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Jā, protams, bet zinātāji piebildīs, ka ir arī pavasara vēlziedes (Colchicum) un rudenī ziedošie krokusi (Crocus). Tā nav nekāda brīnumaina dabas parādība, bet piemērošanās dzimtās vietas klimatam, lai pagūtu uzziedēt, izmantotu augsnes mitruma periodu un nobriedinātu sēklas," stāsta Guna Rukšāne, sniedzot ieskatu par īpašajām krokusu šķirnēm, kas kalpo kā krāšņi rudens vēstneši dārzos. Selekcionāru Gunas un Jāņa Rukšānu ģimenes saimniecībā katru pavasari uzplaukst pasaulē lielākā krokusu kolekcija.
"Man vienmēr ir šķitis neparasti, ka visus krokusus stāda augustā, un rudenī ziedošajiem, sākot no septembra otrās puses un oktobrī, jau parādās ziedi, bet pavasarī ziedošie krokusi gaida līdz martam. Kā noteikt, vai tā ir vēlziede vai krokuss? Vēlziedes pieder liliju dzimtai un tām ziedos ir 6 putekšnīcas, bet krokusi ir īrisu dzimtas augi un to ziedos ir tikai 3 putekšnīcas.
Latvijas apstākļos ziemcietīgas ir vien dažas rudenī ziedošās sugas un to hibrīdi: krāšņais krokuss (C. speciosus), ieplaku krokuss (C. vallicola) un jaukais krokuss (C. pulchellus). Tiesa, tie nav tik izteiksmīgi un krāsām bagāti kā pavasarī ziedošie, tāpēc arī nav ieguvuši tādu popularitāti. Krāsu palete ir ar viegli zilganu nokrāsu, violetzili, purpurvioleti un balti. Sliktos laikapstākļos trauslie ziediņi cieš no lietavām un zied pavisam īsu brīdi, un izmanto katru saules stariņu, lai sagaidītu kādu ziedmušu, kameni vai citu kukaini, kas to apputeksnētu.
Interesi vienmēr ir izraisījis safrāna krokuss (C. sativus), kas arī zied oktobrī, ja vien dārzā tas vispār uzzied. Siltumnīcas apstākļos gan ziedēšana ir garantēta – tas zied arī Jāņa Rukšāna kolekcijā. Šim krokusam, kas ir kultūraugs, ir gara kulinārā un medicīniskā vēsture, kas iesniedzas jau Krētas Mīnoja laikmetā pusotru tūkstoti gadu pirms mūsu ēras. Un joprojām tas ir populārs garšaugs, lai arī dārgs.
Lapas rudenī ziedošajiem krokusiem veidojas pavasarī, tad novīst un visu vasaru vieta ir tukša, līdz rudenī parādās ziedi. Dārzā tie nebūt nav jārok katru gadu ārā – vien tad, kad cers kļūst blīvs un ziedu paliek arvien mazāk. Visus krokusus stāda 10 centimetrus dziļi irdenā dārza augsnē. Ja tā ir mālaina, kas ir par smagu un slapju šiem krokusiem, to atjauc ar granti un kompostu, vietiņu sagatavojot iepriekš. Jā, un rudenī ziedošajiem krokusiem, nepieciešama saulaināka vieta, jo ziedēšanas laikā kokiem parasti vēl nav nobirušas lapas. Stādot pavasarī ziedošos krokusus, nav jādomā par īpaši saulainu vietu, jo to ziedēšanas laikā kokiem vēl nav lapu. Daudzi grib stādīt krokusus zālājā, bet tā nav īsti veiksmīga izvēle. Parkā vai zem lieliem kokiem, kur vasarā ir sauss, būs labāks variants. Tur parasti nav biezas zāles, kas ar laiku nomāc krokusus. Visus krokusus tomēr vajadzētu uz ziemu mulčēt kaut vai ar lapu piesegumu, kā tas ir savvaļā. Pavasarī gan jebkura veida mulča jānoņem.
Mēs aicinām interesentus apskatīt rudenī ziedošos krokusus, kā arī ciklamenas (zied gan rudenī, gan pavasarī), vēlziedes un dažas citas sīpolpuķes "Jaunrūjās", Raiskuma pagastā, Cēsu novadā, sākot no 3. oktobra (Gunas Rukšānes tālruņa numurs: 29488877). Mēs nesolām pavasara krokusu krāšņumu, bet rāmas atvadas no vasaras. Jā, un saulains laiks ir pirmais priekšnosacījums apskatei, jo krokusi velti netērē laiku sliktos laika apstākļos, kad nelido apputeksnētāji, un neatver savus ziedus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
