Sava koncertzāle un taka saullēkta sagaidīšanai. Ozoliņu lauku sēta pie Cēsīm

Kad pirms 40 gadiem Ozoliņu ģimenē pieteicies pirmais bērns, Imants devies savas sētas meklējumos. "Lieljoķi" gan nebija apzināts Imanta mērķis – viņš devās skatīties kaimiņmāju, kur nu dzīvo Ilzes tēvabrālis. "Taču uzdūros šai mājai kalna galiņā. Tā uzreiz iekrita sirdī," atceras Imants. Tā sākusies "Lieljoķu" atdzimšana no pelniem – pirms Ozoliņiem māja bija pamesta 10 gadus. Tās logi bija izsisti, bet pagalmā auga tikai viens jāņogu krūms, jo pamesto teritoriju kazu ganīšanai izmantojusi kaimiņiene.

Pirms trim gadiem "Lieljoķi" ieguva titulu "Skaistākā Vaives pagasta lauku sēta". "Togad šeit dēls svinēja kāzas, biju ļoti pacentusies dārza veidošanā, un togad arī viss vairāk ziedēja," atklāj mājas saimniece Ilze. Mūsu ciemošanās laikā "Lieljoķos" jau zaigo pirmās rudens vēsmas – lēnu garu sarkanos toņos sāk krāsoties varenais etiķkoks un apkārt esošās dažādu šķirņu kļavas, kas sētā rada īstu zelta rudens noskaņu, katra iekrāsojoties savā tonī. Taču Ilze par viskrāšņāko sauc laiku ap vasaras saulgriežiem, kad bagātīgi zied mājai pretī esošā lupīnu pļava, kuru izplatīšanos Ozoliņi stingri uzrauga, un pie mājas logiem saldi smaržo uzplaukusī peoniju dobe. Šogad ar nokavēšanos tieši uz Jāņiem pilnā sparā ziedējis arī maijrozīšu krūms. Taču ķirsis, kurš šopavasar "Lieljoķos" bijis pilnos ziedos, ar ogām saimniekus neuzcienāja.