"Strauji un ātrāk nekā citus gadus ir atnācis rudens. Daudzi steidz vākt dārzeņus, kas vēl palikuši uz lauka. Lai arī laika apstākļi ir gana labvēlīgi, lai turpinātos dārzeņu vākšana, šoreiz parunāsim par nedaudz vēlāku laiku – rudens beigu periodu un ziemas sākumu. Ne vienam vien audzētājam liela problēma ir dārzeņu uzglabāšana ziemai, bet mēs visi labi saprotam, ka dārzeņus patērēt svaigā veidā ir vislabākais variants," Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā norāda vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Kādi ir eksperta ieteikumi, kā pēc iespējas ilgāk dārzeņus iespējams saglabāt svaigus bez stacionāras glabātuves, lasi raksta turpinājumā.
Kā Narvils norāda LLKC mājaslapā, galvenais uzdevums ir panākt, lai pēc iespējas ilgāku laiku dārzeņi būtu pasargāti no zemo temperatūru un vēju iedarbības. Kādi dārzeņi tad ir izteikti izturīgi pret aukstumu, vienlaikus saglabājot adekvātu kvalitāti lietošanai?
Pie aukstumizturīgajiem dārzeņiem varam pieskaitīt visa veida galviņkāpostus, lapu kāpostus, tādus austrumu lapu dārzeņus kā rukola, mizuna, "pack-choy" jeb pakčojs, "tat-soy", lapu sinepes, lapu un sakņu pētersīļus, ziemas puravus, sīpollokus, ķiplokus. Nosacīti izturīgi ir visa veida sakņu dārzeņi, tajā skaitā burkāni, arī kartupeļiem pie noteiktiem apstākļiem ir salīdzinoši laba izturība.
Nekādā veidā ar aukstumu nespēj draudzēties visa veida ķirbjaugi, un siltumnīcā audzējamie nakteņi – tomāti, paprika un baklažāni.
Piesegšana
Izvēloties dobi vai lauka daļu piesegšanai, vajadzētu meklēt kompromisu starp šādiem faktoriem: tai jābūt tādā vietā, kur nevar uzkrāties rudens lietus ūdens vai vēlāk ziemā – atkušņu ūdens. Lai nepūstu aukstie vēji, bet atbilstošie dārzeņi būtu paspējuši izaugt.
Tas ir viens no vienkāršākajiem paņēmieniem. Piesegšanai parasti izmanto agrotīklu, īpaši piemēroti ir biezāki, bet plānākos var likt vairākās kārtās. Galvenais ir pietiekoši labi tos nostiprināt – tam noderēs gan augsne, gan akmeņi, smagāki stieņi un caurules. Vēl labāk, ja var uztaisīt primitīvu rāmi, lai segums neguļ virsū aizsargājamiem dārzeņiem vai ja virsū var uzsegt plēvi, kas pasargās no lieka mitruma, kas rudenī parasti ir pārpārēm. Tā var pasargāt augus pat no nelieliem saliem. Nav jābēdā, ja lapas varbūt sasalst, jo caur sakņu sistēmu dārzeņi spēs atkal atgūt sākotnējo izskatu. Uzglabājot uz lauka, izšķirīga nozīme būs tam, cik atklāta un pakļauta valdošajiem vējiem, jo sevišķi aukstajiem ziemeļu un austrumu, ir attiecīgā platība. Par dārza aizsardzību no vēju iedarbības jādomā ļoti nopietni.
Ja šie materiāli nav pieejami, tad var sasegt ar tādiem organiskajiem materiāliem kā sausām lapām, sienu, salmiem. Atkarībā no kārtas biezuma, tā dārzeņus var pat pilnībā "pārziemināt" līdz pavasarim. Ja var pārsegt uzklātās lapas vēl ar plēvi, tad uzsegtā kārta paliks sausa un lieliski pildīs aizsargfunkciju. Jāatceras, ka šāds paņēmiens noteikti pievilinās grauzējus, tādēļ jāizvēlas atbilstoša apkarošanas stratēģija, lai tie nenodarītu nevajadzīgus postījumus.
Pierakšana
Šim nolūkam var izmantot siltumnīcu. No lauka norok dārzeņus ar visām saknēm; tā var rīkoties ar galviņkāpostiem, puraviem, daļu sakņaugiem. Šī metode nebūs piemērota austrumu dārzeņiem, kurus labāk atstāt uz vietas. Jāatceras, ka augsnei siltumnīcā jābūt normāli mitrai, jo sausa augsne izžāvēs augu sakņu sistēmu, un tie aizies bojā. Izrok tranšeju vismaz 20 centimetrus dziļu, parasti siltumnīcas garenvirzienā, tad nedaudz slīpi liek iekšā dārzeņus, viegli pieber klāt augsni un liek atkal klāt, kamēr rinda pilna. Ja šo paņēmienu apvieno vēl ar iepriekšējo, tad ir iespējams dārzeņus uzglabāt līdz pat pavasarim.
Pagrabā
Pagrabā var uzglabāt arī tos dārzeņus, kurus parasti pagrabā īsti neglabā – Pekinas kāpostus, puravus. Parasti tos uzglabā kastēs. Vislabāk, ja kastes augstums sakrīt ar dārzeņu garumu. Pekinas kāpostus nogriež ar vairāk seglapām, nekā tos notīra pirms pārdošanas. Svarīgi, lai galviņas būtu patiešām sausas, – lai tās, saliekot cieši vienu pie otras, nesāktu bojāties. Papildus drošībai kasti var izkrāsot ar kaļķa vai krīta pienu. Šie materiāli izžāvē sēņu un baktēriju sporas. Puraviem saīsina saknes, nenoņem nevienu lapu. Kastes apakšā ieklāj 10 centimetrus biezu mitru smilšu kārtu, kasti izbalsina līdzīgi kā Pekinas kāpostiem.
Pierakšanai kā siltumnīcā, tā likšanai pagrabā dārzeņi jāizšķiro. Tas nozīmē, ka pagrabā liek tikai pilnīgi attīstījušos dārzeņus, kas sasnieguši vākšanas gatavību, bez acīmredzamiem slimību un kaitēkļu bojājumiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo šie ir pagaidu uzglabāšanas paņēmieni, tādēļ dārzeņiem jābūt pilnībā veseliem. Šādi pagaidu uzglabāšanas paņēmieni ļauj bez īpašām glabātuvēm ģimenei nodrošināt svaigus dārzeņus līdz jaunajam gadam. Kombinētos variantos tas iespējams arī ilgāk. Pavisam labi, ja vēl pēc jaunā gada uzsnieg sniegs, kas kalpo par ļoti labu siltuma izolatoru.
Ko vajadzētu ievērot, dārzeņus izņemot no šādām glabātuvēm:
- Dārzeņus izņem tikai reizi nedēļā, lai ar pārāk biežu izņemšanu nezaudētu pārāk daudz siltuma.
- Pēc dārzeņu izņemšanas visi izmantotie materiāli rūpīgi jāuzklāj atpakaļ un jānostiprina, lai vējiem nebūtu iespēja noraut nekādus segumus, vai pārklātās lapas, sienu un salmus.
- Izvairīties dārzeņus izņemt vējainā un sala laikā, lai aukstums nevarētu netraucēti ieplūst pārsegtajā platībā un potenciāli bojāt atlikušos dārzeņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
