Izmaksas par enerģiju turpina augt visā Eiropā, un "Eurostat" dati liecina, ka jūlijā enerģijas cena Eiropas Savienībā sasniedz 41,1 procentu, kas ir par 14,1 procentiem augstāk nekā gada sākumā. Vislielākais cenas pieaugums ir gāzei. Enerģijas inflācija šobrīd ir augstākā kopš 1997. gada, kad Eiropas Savienībā pirmo reizi publicēja vienoto patēriņa cenu indeksu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem visā Eiropā šoziem ir jārēķinās ar augstiem komunālajiem maksājumiem, īpaši Ziemeļeiropā un Baltijā, kur ierasti valda lielāks aukstums un dienasgaismas ir mazāk.
Lai samazinātu rēķinus, mājsaimniecībām jādomā, kā taupīt energoresursus. "Māju siltināšana, apkures sistēmas nomaiņa, efektīvāka apgaismojuma uzstādīšana ir pirmais, kas mums nāk prātā, domājot par energoresursu taupīšanu mājsaimniecībās. Taču ir arī citi risinājumi, piemēram, logu nomaiņa, kas arī var sniegt būtisku ietaupījumu," stāsta jumta logu un aksesuāru ražotāja "Velux" ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks.
Mājokļu izmaksas ir izaicinājums daudziem eiropiešiem, jo pat pirms pandēmijas 9,4 procentiem cilvēku izdevumi par mājokli sastādīja 40 procentus no ienākumiem. Pašlaik 15 procenti eiropiešu dzīvo neapmierinošos apstākļos, un 50 miljonus mājsaimniecību skārusi enerģētiskā nabadzība, ziemā nespējot pienācīgi apsildīt savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
