Lai nākamgad pilni ķekari! Aktuālie rudens kopšanas darbi vīnogu stādījumā

Ja stādījumā bijušas slimības – īstā un neīstā miltrasa –, kas šogad bija problēma ne vienā vien stādījumā, ieteicams novākt bojātās lapas. Stādījumos var būt arī antraknozes bojāti dzinumi un ogas. Tie izskatās kā iegrimuši brūni plankumi uz jaunajiem dzinumiem, vai, ja bijušas bojātas ogas, – ar melniem plankumiem. Tādā gadījumā visus bojātos dzinumus nogriež jau rudenī. Bojātās lapas un dzinumus nevajag likt kompostā, bet labāk būtu sadedzināt vai aizvākt no dārza. Vēlā rudenī apdobes ieteicams apstrādāt ar piecu procentu karbamīda šķīdumu. Var izmantot arī trīs procentu vara vitriolu un rudenī nosmidzināt vīnogas.

Kad lapas nobirušas, dzinumi kļuvuši brūni un nobrieduši, vīnogulājus atbrīvo no stieplēm, noņem stiprinājumus, apgriež arī ūsas, lai netraucē. Rudenī vīnogulājus nepieciešams apgriezt, jo nenobriedušie zari tāpat nosalst. Neapgrieztam vīnogulājam pavasarī nevajadzīgo pumpuru plaucēšanai tiek patērēta daudz vairāk enerģija.

Apgriešanu labāk veikt, kad gaisa temperatūra ir ap nulle grādiem. Pēdējos gadus mūsu apstākļos tas ir novembrī. To nevajadzētu darīt pārāk agri, lai augi pēc iespējas labāk nobriest. Jāpagaida vismaz vienu līdz divas nedēļas pēc lapu nobriešanas, lai barības vielas uzkrājas koksnainos dzinumos un saknēs. Siltos rudeņos to var darīt arī vēlāk. Apgriežot vīnogas rudenī, labāk drošībai atstāt kādu pumpuru vairāk nekā nepieciešams – ja nu pa ziemu kaut kas aiziet bojā. Liekos pumpurus varēs izgriezt pavasarī. Apgriešanu rudenī veic atbilstoši tam, kāda vīnogu forma ir ieveidota un atkarībā no katras šķirnes īpatnībām. Šķirnes īpatnības parasti izstāsta profesionālie stādu audzētāji, iegādājoties stādus.

^{Foto: Dzinta Dēķena}

Mēs rudenī ražojošās kolekcijas vīnogas stādījumā apgriežam ar četriem augļu posmiem. Garāko dzinumu apgriežam no astoņiem līdz 10 pumpuriem, īsāko aizvietotājzaru ar četriem pumpuriem. Ir arī tādas šķirnes, kurām, lai nākošajā gadā iegūtu ražu, jāatstāj 12 un vairāk pumpuri. Audzējot plēves tunelī, veidojam uz diviem posmiem, atstājam divus garos dzinumus ar 10 līdz 12 pumpuriem katrā – tādus vieglāk pieliekt pie zemes. Pēc apgriešanas uzmanīgi pieliec un ar āķiem piesprauž pie zemes. Šis darbs jādara ļoti uzmanīgi, dzinumus pie pamatnes neaizlaužot. Mehāniski bojātās vietās pēc sala ātrāk var izplatīties bakteriālais vēzis. Tad bojājumu vietās var veidoties izaugumi jeb tumori, kas šūnām izjauc normālu funkcionēšanu un būtiski pasliktina vīnogulāja veselīgumu.

^{Foto: Dzinta Dēķena}

Ziemā visjutīgākās ir vīnogulāju saknes. Labākās ziemošanai ir ziemas ar stabilu sniega segu un bez atkušņiem, kādas pēdējos gadus pie mums nav bijušas. Sniegs ir kā dabiskā termoizolācija – tiek uzskatīts, ka katrs centimetrs sniega var augsnē noturēt aptuveni par grādu augstāku temperatūru nekā ir gaisā.

^{Foto: Dzinta Dēķena}

Jaunos stādus pirmās ziemas nepieciešams piesegt visām šķirnēm, kamēr tie ieaugas un izveido spēcīgu sakņu sistēmu. Tos arī vienmēr piesedz pirmos, negaidot pastāvīgu salu. Ziemcietīgākās šķirnes vēlākos gadus var arī vairs nesegt. To, kāda ir katras šķirnes ziemcietība, jānoskaidro jau stādus iegādājoties. Būtu labi, ja atsevišķi būtu sastādītas ziemcietīgās un mazāk ziemcietīgās šķirnes, kurām ziemā būs nepieciešama dažāda veida piesegšana.

Arī tām šķirnēm, kuras nesedz, būtu vēlams piesegt sakņu rajonu, lai kailsalā neciestu sakņu sistēma. Tiek uzskatīts, ka sakņu sistēma vīnogām izsalst, ja temperatūra augsnē pazeminās zem mīnuss septiņiem grādiem. Ražojošus vīnogulājus sedz, kad iestājas pastāvīgs sals zem mīnuss pieciem grādiem un augsnes virskārta ir nedaudz sasalusi, dienā vairs neatkūst.

^{Foto: Dzinta Dēķena}

Sakņu sistēmu var apbērt ar sausām lapām – tā dara arī Dārzkopības institūtā. Pieliektos dzinumus var labi piesegt ar skujām vai agrotīklu. Dārzkopības institūtā ar labiem rezultātiem tiek izmantoti salmi, bet šeit būtu jābūt uzmanīgiem. Noteikti nevajag izmantot šā gada kūluma salmus, var izmantot iepriekšējo gadu salmus. Svaigi kultos var būt palikuši graudi un nezāļu sēklas, kas pievilina grauzējus.

Pavasara pusē, kad iestājas siltāks laiks, apseguma virsējo kārtu noņem. Segums nedrīkst būt arī pārāk biezs, jāraugās, lai ziemā pumpuri neizsūt.

^{Foto: Dzinta Dēķena}