tējkanna, virtuve, katliņš, tvaiki
Foto: Shutterstock
Dušošanās aukstā ūdenī, lai pamostos, rīta kafija un tostermaizes brokastīs – darbības, kuras veicam ik dienu, taču tikmēr pavisam klusu klusītēm skaitītājā cipari griežas uz augšu. Cik īsti izmaksā šķietami ikdienišķas darbības un kā tās samazināt?

Kamēr elektrības cenas nebeidz augt un šokēt, arvien aktuālāk kļūst pēc iespējas ekonomiskāk lietot elektroierīces. Jau labu laiku zinām, ka jāseko līdzi elektrības cenām, lai negadās nejauši apģērbu izmazgāt pašā dārgākajā laikā. Taču kas vēl būtu jāņem vērā, lai mazinātu elektrības patēriņu un līdz ar to rēķinu? Noderīgus padomus sniedz "Elektrum" energoefektivitātes centra eksperte Anna Luīze Blodone. Kaut arī elektrības patēriņš ir atkarīgs no individuāliem lietošanas paradumiem, eksperte atzīst, ka lielāko patēriņu mājoklī ierasti veido gaisa dzesēšana vai apsilde, elektriskais ūdens sildītājs jeb boilers, kā arī ledusskapis. Jāuzmanās arī no "neredzamajiem" elektroenerģijas patērētājiem. Ierīces, kas nav atvienotas no elektrības, turpina to patērēt arī tad, kad tās neizmantojam. Kā redzams, gaidīšanas režīmā visvairāk enerģiju patērē audio sistēma, modems un rūtenis, dekoders un stacionārais dators – ja šīs ierīces atvienosim, kamēr mājās neesam, elektrības rēķinā redzamais cipars būs par kripatiņu acij tīkamāks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!