Kūdras substrāti dārzā videi draudzīgāki nekā tās aizstājēji, norāda zinātnieki

Ievērojams apjoms – 86 procenti no ES izmantotajiem pārtikas, koku stādu un dekoratīvo augu audzēšanas substrātiem – ir tieši kūdras substrāti, no kuriem trešdaļu veido Latvijas kūdra. Lai gan jau gadu desmitiem tiek meklētas alternatīvas kūdras substrātu aizstāšanai, nav izvērtēta citu alternatīvo audzēšanas substrātu kopējā ietekme uz vidi.

RTU pētījuma mērķis bija izvērtēt dārzkopības kūdras substrāta un biežāk izmantoto alternatīvu – kokosšķiedras un minerālvates substrātu – ietekmi uz cilvēka veselību, klimata pārmaiņām, resursiem un ekosistēmas kvalitāti.

Veicot vides aprites dzīves cikla analīzi trīs dārzkopības substrātiem – kūdras, kokosšķiedras un minerālvates –, zinātnieki secinājuši, ka lielākā kopējā vides ietekme ir kokosšķiedras substrātam ar 48,51 mPt (milliEcoPoints – starptautiski izmantots ekoloģisks rādītājs), kam seko minerālvates substrāts ar 10,6 mPt, bet kūdras substrāta rādītājs ir tikai 6,79 mPt. Tas nozīmē, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā ir pat septiņas reizes mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā, piemēram, kokosšķiedras substrātam.

Zīmīgs kopējā novērtējuma aspekts ir substrātu radīto SEG emisiju salīdzinājums jeb ietekme uz globālo sasilšanu: kokosšķiedras substrāta radītās emisijas uz 1 kubikmetru (m³) substrāta sasniedz 47 kilogramus CO2 ekvivalenta, minerālvates emisijas ir 32,1 kilogrami CO2 ekvivalenta, bet kūdras substrāta emisijas 20,2 kilogrami CO2 ekvivalenta.

Lai noteiktu dārzkopības kūdras substrāta kopējo ietekmi uz vidi, RTU veica tā pilna dzīves cikla analīzi jeb tā saukto "no šūpuļa līdz kapam" novērtējumu. Aptverot visus procesus kūdras substrāta dzīves ciklā – kūdras lauku sagatavošanu, kūdras ieguvi, pārstrādi, transportēšanu gala patērētājiem, izmantošanu dārzkopībā un utilizāciju jeb dzīves cikla noslēgumu –, tika izvērtētas radītās ietekmes uz vidi un izveidots kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma "Laflora" kūdras substrāta vides profils.

Tas ļāva noteikt tos etapus kūdras substrāta dzīves ciklā, kas rada vislielākās ietekmes uz vidi. Tie ir kūdras substrāta transportēšana gala patērētājiem, kas saistās ar dīzeļdegvielas patēriņu autotransportam, un kūdras ieguve, kur ietekmes saistās ar kūdras purvu atvēršanu. Zinātnieki rekomendē kūdras produktu izplatīšanā autotransportu aizstāt ar dzelzceļa izmantošanu, kā arī pēc iespējas saīsināt kūdras lauku sagatavošanu un kūdras ieguves procesu, lai veiktu teritorijas rekultivāciju, tādējādi mazinot ietekmi uz ekosistēmu.

"Pētījumā izmantotā vides aprites dzīves cikla analīze (Environmental Life Cycle Analysis) ir pasaulē vispāratzīta zinātniskā metode produkta ietekmes uz vidi vērtēšanai visā produkta dzīves cikla laikā, kas veikta saskaņā ar ISO standartiem, izmantojot IPCC vadlīnijas, Ecoinvent datu bāzi un IMPACT 2002+ metodi ietekmju novērtēšanai. Esam priecīgi publicēt mūsu pētījuma rezultātu vienā no nozares ietekmīgākajiem zinātniskajiem žurnāliem "Journal of Cleaner Production", kas aptver starpdisciplinārus pētījumus par tīrāku ražošanu un ilgtspējīgu attīstību," norāda Agris Kamenders, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors.

Pētījuma zinātniskā publikācija oktobrī publicēta vienā no ietekmīgākajiem zinātniskajiem žurnāliem pasaulē vides zinātnēs – "Journal of Cleaner Production". Publikācija pieejama šeit.

RTU pētījumu veica, balstoties uz kūdras substrāta dzīves cikla analīzi vienā no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem "Laflora".