rudens, ābols, augļu dārzs, ābeles
Foto: Shutterstock
Laikā pēc ražas novākšanas, kad augļu koki un ogulāji palēnām ieslīgst ziemas miegā, izbaudot miera periodu, savu darbību pārtraukuši arī nešpetnie kaitēkļi, atrodot paslēptuvus, kurās pārlaist gada aukstos mēnešus, lai jau nākamajā sezonā atkal steigtu turpināt savu kaitniecisko darbību. Ko darīt tagad, lai iztraucētu kaitēkļu pārziemošanu?

Zinot, kur un kā kaitēkļi ziemo, iespējams atsevišķu kaitēkļu ziemojošās stadijas ierobežot vēl šogad, kamēr nav iestājusies stabila ziema, vai arī nākošā gada agrā pavasarī. Daudzu nozīmīgāko ābeļu, bumbieru, ķiršu, plūmju un ogulāju kaitēkļu ziemojošās stadijas ir olas. Augļu koku sarkanā tīklērce, ābeļu lapu blusiņa, mazais salnas sprīžmetis un vairums laputu sadēj olas uz jaunākajiem augļu koku un ogulāju zariem, visbiežāk pumpuru tuvumā. Ķiršu pumpuru tīklkode dēj olas arī zaru rievās, pumpuru tuvumā, pārziemo kāpurs, kurš ziemu pavada olā.

Zināms, ka ābeļu lapu blusiņu olas atsevišķos gadījumos var izturēt pat -40 grādu salu pēc Celsija. Olu salizturība samazinās krasu temperatūras svārstību rezultātā. Tātad, ja atkušņi mijas ar sala periodiem, pastāv liela iespējamība, ka daļa no kaitēkļu olām zaudēs dzīvotspēju un pavasarī izšķilsies mazāk kaitīgo kāpuru. Daļu no ziemojošām olām savā pārtikā izmanto putni, tādējādi samazinot ziemojošo olu skaitu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!