Ir visdažādākie interjera stili un, zinot savas vēlmes, atliek tikai ierakstīt atslēgas vārdus tādās interneta vietnēs kā "Instagram" un "Pinterest", lai iegūtu neskaitāmas idejas, kā iekārtot savu mājokli.
Taču arvien aktuālāks paliek vintāžas stils, kad tieši vecās mēbeles, kas, iespējams, iepriekš nevajadzīgi putekļus krāja mājas bēniņos vai garāžā, ir mājokļa galvenā rota. Turklāt pavisam bieži vecās mēbeles ne vien piešķir sendienu šarmu mājoklim, bet sevī nes arī īpašu stāstu – tā iespēju "dzīvot" vari dot kumodei, kas iepriekš godam kalpojusi vecvecākiem.
Arī "Mēbeļu sala" mēbeļu restaurētāji Ivars un Inga sarunā ar portālu "Māja&Dārzs" atklāj, ka savas korekcijas mēbeļu atjaunošanas darbnīcas un veikala ikdienā ieviesusi pandēmija, jo tieši pēdējos gados cilvēki ne vien vēlas iegādāties skaistas mēbeles, bet atjaunot mēbeles, kas ilgu laiku noputējušas stāvējušas bēniņu nostūros.
Protams, visbiežāk jau savu laiku nodzīvojušas mēbelei būs nepieciešama "uzfrišināšana", kas ne vienmēr ir pašu rokām paveicams darbiņš un bieži vien prasa zināmus līdzekļus. Arī Ivars pastāsta, ka dažkārt, izdzirdot summu, kas nepieciešama, lai laika zoba bojāto mēbeli atkal darītu skaistu, cilvēki nosaka: "Tad jau izdevīgāk to izmest un nopirkt jaunu!" Taču tajā pašā laikā viņš uzsver: "Tādu mēbeli, kāda ir šī, nevarēsi nopirkt par naudu, ko samaksāsi lietoto preču veikalā, to restaurējot. Tas ir tāpat kā ar zoba ārstēšanu. Varu piezvanīt vairākām klīnikām un vaicāt, cik tas man izmaksās. Man atbildēs, ka tie var būt 30, 40 vai 50 eiro, bet beigās sataisīs par 260 eiro, jo šī problēma atšķiras no citām," paskaidro Ivars. Bieži cilvēki vēlas mēbeli atjaunot tikai ārēji, piemēram, nomainīt dīvāna audumu, taču "tikai nomainīt audumu nozīmē mēbeli izģērbt un ieraudzīt patieso ainu". "No pieredzes varu teikt, ka mēbelei būs jālīmē arī karkass, varbūt jāmaina arī grunts jeb pamatmateriāls. Ir ļoti daudz savstarpēji svarīgu detaļu, kas veido izmaksas," tā Ivars. Pilnu interviju ar mēbeļu restaurētājiem vari lasīt šajā "Delfi Plus" rakstā.
Protams, rocīgākie atjaunošanas darbam var ķerties klāt paši, un šajā darbiņā lieti noderēs "Māja&Dārzs" sagatavotais padomu klāsts rakstā "Mēbeļu atjaunošanas padomi: no piemēriem līdz profesionāļu ieteikumiem".
Taču atzīsim, nekas nemotivē tā ķerties klāt darbiem, kā līdzcilvēku stāsti. Tādēļ turpinājumā septiņi stāsti par ģimenēm, kas būvēja, remontēja un cēla, kā arī – savā mājoklī goda vietu deva lietotām mēbelēm.
Atdzimt no jauna ar sendienu šarmu Ogres sirdī. Anspoku ģimenes vasarnīcas stāsts
Kāda vasarnīca Ogrē, Ceriņu ielā, pēc dažiem gadiem – 2026. gadā – svinēs savu simtgadi. Un cienījamo jubileju tā sagaidīs jaunā spozmē, jo jau divus gadus jaunie saimnieki – Vita Anspoka ar savu ģimeni – vasarnīcu grandiozi atjauno. Taču viss tiek darīts tā, lai mājoklī saglabātos simtgadīgas mājas sajūta un šarms – ar vecajām koka grīdām, neperfektajām sienām un pašu rokām atjaunotajām mēbelēm.
Trīs remonti un viena uzbūvēta māja piecu gadu laikā. Rosīgās Ločmeļu ģimenes stāsts
Izremontēt divus dzīvokļus, atjaunot māju muižas kompleksā un uzbūvēt nelielu māju, kas atrodas nedaudz virs zemes – to piecu gadu laikā iespējis Ločmeļu pāris. Nē, abi nav profesionāli remontdarbu veicēji. Visi darbi notiek pašu vajadzībām un priekam.
Paštaisītas mēbeles un virtuves iekārta. Divu dzīvokļu oriģinālās pārvērtības
2018. gads kādai mājai Lakstīgalas ielā Siguldā ir īpašs – tas ir gads, kad tika sperti pirmie soļi divu dzīvokļu – Austras un Rietas – atdzimšanā. Pēcāk tie būs pieejami īstermiņa īrei, taču pašlaik vienā dzīvo projekta idejas autori un realizētāji – Santa un Edvards. Māja, kas celta aptuveni 1930. gadā un pēc Otrā pasaules kara sadalīta sešos dzīvokļos, Santas ģimenei pieder jau aptuveni 30 gadus. Tā tika mantota, taču kopā ar īrniekiem. Sākotnēji pieejams bijis tikai viens dzīvoklis, laika gaitā atbrīvojās viss otrais stāvs, kurš par mājvietu tika pataisīts pašiem. Pirms četriem gadiem atbrīvojās divi dzīvokļi arī pirmajā stāvā. Un beidzot varēja ķerties pie Santas ilgi kaltā plāna īstenošanas.
Dzīvojām treilerā, bet kredītu neņēmām. Kenebuku ģimene par sapņu mājas celtniecību
"Pēdējos trīsarpus gadus esam kā gliemežu ģimene – mājas mums ir tur, kur mugursoma. Te dzīvojām treilerā, te pie draugiem un radiniekiem. Šķiet, tagad ieejot savā mājā, gadu neiešu ārā! Kenebuki dzīvos tur un nekur citur," priekā staro Helga Kenebuka. Šovasar viņu ģimene beidzot ievāksies jaunuzceltajā mājā – "Norās". Tur kādreiz slējās 116 gadus veca māja, kur savas dienas aizvadīja Helgas vecmāmiņa. Pirms mājas celtniecības ģimene stingri nolēma – viss notiks bez aizņēmuma no bankas. "Jā, tas ir ilgāk. Pēc pusgada nevarēsi jau iet dzīvot savā mājā. Bet stāsts ir par to, ka var arī citādi," tā stāstu iesāk mājas saimniece.
Nestandarta risinājumi un veco mēbeļu atsvaidzināšana – dzīvokļa pārvērtību stāsts
Nu jau vairāk nekā gadu par savām mājām Viktorija un Rihards sauc dzīvokli kādā pirmskara mājā Strēlnieku ielā, Rīgā. "Mūsu stāsts par Strēlnieku ielu ir īpašs. Abi šeit mācījāmies Rīgas Ekonomikas augstskolā – tā ir vieta, kur iepazināmies. Pirms sešiem gadiem, kad vēl tur mācījos, nevarēju iedomāties, ka paies tik maz laika un varēsim šeit arī dzīvot," stāstu par savu pirmo īpašumu iesāk Viktorija. Trīsistabu dzīvoklis, kuru "rotāja" 20 gadus vecs remonts ar dzeltenām sienām un savu laiku nokalpojušām mēbelēm, aptuveni piecu mēnešu laikā tapis par vietu, kur dominē mūsdienīgums un minimālisma šiks.
No divām 'būdiņām' tapusi māja piedzīvo otro elpu. Mališevu dzimtas mājvieta Latgalē
"Šī ir Latgales būdiņa, šī nav lepna Vidzemes vai Kurzemes guļbūve," tā mīļi par "Kaktiņiem" teic mājas saimniece Zanda Mališeva. "Kaktiņi" ir Mališevu dzimtas mājas – 1922. gadā to cēla Zandas vīra Aigara vecvectēvs, un šogad māja svin savu simtgadi. Lai gan pašlaik māja piedzīvo atjaunošanas darbus, tajā atrodama tikai viena jauna mēbele – dīvāns. Savukārt durvis un plaukti pašu rokām tapuši no dēļiem, kas iepriekš kalpojuši kā starpsienas vai fasādes apdares materiāli.
'Ar vienkāršām lietām var izdarīt ļoti daudz.' Egļu ģimenes mājas pārvērtības
Pirms četriem gadiem Elīna Egle ar augiem un dārzu bija uz "Jūs". Bet tad viņa izdomāja, ka varētu nedaudz "uzfrišināt" savas mammas puķu dobi: "Viss sākās ar vienu mazu un nevainīgu projektiņu, rezultātā pagājušajā nedēļā noliku eksāmenu Bulduru Dārzkopības skolā kā ainavu būvtehniķis!" Nu jau divas sezonas viņa palīdz iekārtot un sakopt arī citu dārzus, un šī vasara bijusi īpaši jaudīga – sākot no projektu izstrādāšanas līdz to realizēšanai dabā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
