Sasildies, nepalielinot apkures rēķinu. Ieteikumi siltākam mājoklim

Ideāls apkārtējās vides temperatūras iestatījums mājām ir no 18 ​​līdz 20 grādiem pēc Celsija. Tomēr, ja vēlies līdzsvarot komfortu, labsajūtu un efektivitāti, nav pareizi uzturēt visu māju vienā temperatūrā. Katrai telpai ir noteikts temperatūras diapazons, kas ir ideāli piemērots aktivitātēm, kuras veic noteiktajā telpā.

Piemēram, tā kā lielāko daļu laika mēs pavadām dzīvojamā istabā, vislabāk to uzturēt 20°C līdz 22 °C temperatūrā – visērtākā temperatūra visplašākajam cilvēku lokam. Turpretim mūsu guļamistabām vajadzētu būt nedaudz vēsākām, diapazonā no 16 °C līdz 19 °C, jo nakts miera laikā ir patīkamāk uzturēties vēsā istabā. Tomēr daudzi no mums atskārš, ka ziemas sezonā, neatkarīgi, kurā telpā atrodies, mājās ir auksts. Ko iesākt, lai saglabātu siltumu?

Pirmkārt un galvenokārt, pārliecinies, ka apkures katls atbilst ziemas prasībām. Nepieciešams veikt apkures katla tehnisko apkopi, jo viss, kas uzkrājies iepriekšējā intensīvajā apkures sezonā – uzdegumi uz siltummaiņiem – rada būtisku siltuma zudumu. Obligāti apkopes jāveic izplešanās traukiem, sūkņiem, filtriem un vārstiem, jo šīs detaļas apkures sistēmai ir neatņemama sastāvdaļa.

Apkures sistēmai, katlam un siltummainim jānodrošina arī ķīmiskā mazgāšana un skalošana, kas uzlabos siltuma sadali visā īpašumā un pēc tam samazinās enerģijas patēriņu. Jaudīga sistēmas mazgāšana un skalošana ir populāra metode, lai uzturētu efektīvu centrālās apkures sistēmas darbību.

Aizsprostojumi samazinās siltuma pārnesi, un var izraisīt cauruļu, radiatora vārstu un apkures sūkņu bojājumus, kas dažkārt galarezultātā beidzas ar priekšlaicīgu katla kļūmi.

Plašāku informāciju par apkures katliem uzzināsi "Delfi Plus" rakstā "Vienkārši veidi, kā ietaupīt vairākus simtus eiro. Ieteikumi apkures katlu īpašniekiem".

Termostats regulē mājas temperatūru, "sazinoties" ar apkures katlu. Ja tavā mājoklī vēl nav ierīkots termostats, vērts apdomāt tā iegādi. Iespējas ir dažādas, taču parasti mājokļos ierīko mehāniskā vārsta termostatu, kas individuāli pievienots katras istabas radiatoram. Ar šāda tipa termoregulatoru iespējams katrai istabai pielāgot savu temperatūru, taču tas prasa ilgāku telpu uzsilšanas laiku.

Termostatu ieteicams regulēt atkarībā no istabas pielietojuma un ikdienas uzturēšanās ilguma. Dodoties prom no mājas, apkuri var samazināt par diviem līdz trim grādiem. Tāpat šādi var rīkoties naktīs, kad dodies gulēt un temperatūras izmaiņas nav tik ļoti jūtamas.

Tāpat ar termostata palīdzību iespējams ieprogrammēt konkrētu temperatūru katrā istabā prombūtnes vai nakts laikā, kas būtiski mainīs apkures izmaksas.

Ja iepriekšējā apkures sezonā radiatori sildīja nevienmērīgi vai bija dzirdami gaisa izraisītie trokšņi, jāveic radiatoru atgaisošana. Gan apkures iekārtas apkopi, gan radiatoru atgaisošanu vispareizāk ir uzticēt pieredzējušiem jomas speciālistiem.

Ja arī tu esi saskāries ar problēmu – radiatori atgaisoti, bet istabā vēl aizvien auksts, izlasi "Delfi" rakstu "Radiators atgaisots, bet auksti tāpat! Kas varētu būt 'vainīgais'", lai uzzinātu, kas varētu būt problēmas radītājs.

Parūpējies, lai ziemas sezonā radiatorus un termostatu vārstus nenosegtu aizkari un mēbeles, jo tas traucē optimālu radiatoru siltumatdevi un var radīt līdz pat 20 procentiem enerģijas zuduma. Izkārto mēbeles tā, lai telpa būtu atvērta un viegli apsildāma. Tāpat aiz radiatoriem var novietot siltumu atstarojošu materiālu.

Viltība ir novietot lielās un galvenās mēbeles, piemēram, gultu, dīvānu un rakstāmgaldus pietiekami tuvu radiatoriem, lai sajustu siltuma priekšrocības, taču tajā pašā laikā atstājot pietiekami daudz vietas, lai siltums varētu cirkulēt.

Visbiežāk siltums ziemas spelgonī "aizbēg" pa dažādām spraugām, kas atrodamas mājas konstrukcijā. Ja visu māju nosiltināt nav iespējams, lietderīgi būtu pārbaudīt vai mājai ir blīvi pieguļoši logu rāmji un durvis, kā arī nav acīmredzamu šķirbu citās mājokļa konstrukcijās. Mēģini spraugas nosegt, izmantojot blīvgumiju, ielīmējot to loga rāmja iekšpusē, bet nepieciešamības gadījumā arī pie rūts.

Arī durvis var ietekmēt istabas temperatūru. Tāpat kā logiem, arī durvīm var būt kāda sprauga, ko labāk aizsegt. Durvju apakšmalu var aizsegt ar paklāju, kas apturēs gaisa plūsmu caur to. Pārbaudi arī durvju malas. Ja jūti, ka caur tām pūš gaisu, aiļu apstrādei piemērota jau pieminētā blīvgumija.

Ja tomēr ir jūtamas aukstā gaisa plūsmas istabā, tad ir vērts padomāt par jaunu logu un durvju iegādi, kā arī jaunu grīdas seguma uzstādīšanu un siltināšu, kas būs lielisks ieguldījums ilgtermiņā.

Šī ir, iespējams, vienkāršākā lieta, ko vari darīt: atver žalūzijas un aizkarus, kad ārā spīd saulīte! Kādā pētījumā, ko publicējis laikraksts "The New York Times", konstatēts, ka 75% mājokļu logu aizkari un žalūzijas paliek vienā un tajā pašā stāvoklī visu dienu, kas liecina par neizmantotām iespējām saglabāt mājās siltumu, reizē izmantojot saules siltumu. Iemācies pašu vienkāršāko – no rīta atvērt logus (īpaši tur, kur ir tiešā saules gaisma), lai ielaistu savā mājā pēc iespējas vairāk saules. Savukārt, vēl papildu četrus procentus enerģijas ekonomijas vari nodrošināt, vakarā aizverot aizkarus, jo siltums no telpām neaizklīdīs.

Ja mājoklī nav aizkaru, vari izmantot dvieļus vai segas, lai novērstu aukstā gaisa iekļūšanu mājā naktī.

Atceries – arī regulāra netīrumu un putekļu notīrīšana no logu stikliem ir vienkāršs veids, kā dienas laikā ielaist vairāk gaismas, un līdz ar to vairāk siltuma.