Antūrijām vēsās un slapjās augsnēs pūst saknes. Auga laistīšanai un apsmidzināšanai iespēju robežās jālieto lietus ūdens, bet pavisam noteikti jāizvairās no kaļķaina un hlorēta ūdens. Sākoties miera periodam, augu laista retāk un tur vēsās, labi vēdinātās (15°C) telpās, bet pēc janvāra temperatūru pakāpeniski paaugstina.
Asparāgiem vājš apgaismojums un liels augsnes mitrums, kā arī stiprs mēslojums var izraistīt lapu dzeltēšanu un biršanu. Ziemā telpaugu nedrīkst turēt temperatūrā, kas zemāka par 10°C, vēlamā temperatūra ir diapazonā no 15 līdz 18°C. Zemākā temperatūrā augs jālaista prātīgāk.
Kaktusiem uz augošām, maigām daļām, kuras nav pietiekami apgaismotas, vai arī sekojot straujam karstumam var rasties pārkorķojumi. Ja Phyllocactus vai Epiphyllus kaktusus, kuriem ilgi trūcis ūdens, pēkšņi bagātīgi laista ar aukstu ūdeni, tiek ierosināta pumpuru biršana vai arī pumpuri paliek neizplaukuši. Savukārt augstā gaisa mitrumā un vienlaicīgi zemās temperatūrās augu daļas kļūst caurspīdīgas, iegūst stiklveida izskatu.
Kalceolārijām ilgstoši slapja augsne ierosina sakņu puvi un lapu dzeltējumu. Augi labi augs mitrā gaisā, turpretī sausā gaisā strauji izplatās laputis, kuras augus ievērojami bojā.
Klīvijām pārlieku liels mitrums un vienlaicīga novietošana aukstā, tumšā vietā ierosina pārkorķojumus uz lapām. Tas pats notiek, ja augus pārmēslo. Sausā gaisā telpaugam, kurš tiek bagātīgi laistīts, uz lapām parādās dzeltenīgi plankumi. Savukārt sausā gaisā augiem, kuri nav laikus aplaistīti, veidojas sarkanbrūni plankumi no lapu malām vai galotnes. Sausā gaisā strauji vairojas bruņutis.
Ciklamenām patstāvīgi sausā gaisā pūst ziedu un lapu kātu pamatnes – it sevišķi jutīgi ir siltumnīcu augi, kuri nav pakāpeniski pieradināti telpu gaisam. Augi vislabāk jūtas gaisa temperatūrā no 12 līdz 15°C. Temperatūras svārstības un augsts mitrums veicina pelēkās puves attīstību, savukārt ilgstošs mitrums izraisa sakņu puvi. Laistot augus ar kaļķainu ūdeni, dzeltē lapas. Ņem vērā, ka, lai nepūtu jaunās lapas un pumpuri, ūdeni laistīšanas laikā nevar liet uz sakņu kamola.
Gumijkokiem sausā istabas gaisā uz lapām bieži sastopami plankumi, kuri sākas no lapu malām, tādēļ laiku pa laikam lapas jāapsmidzina ar ūdeni. Ja gumijkokiem sakņu darbība traucēta no aukstuma vai mitruma, tad lapas dzeltē, nobrūnē un uz apakšējām lapām veidojas melni plankumi. Mēslot augus drīkst tikai laikā, kad augi spēj pārstrādāt barības vielas (veģetācijas periodā).
Palmām nav piemērots sauss gaiss telpās, tādēļ, ja augus no dārza pārvieto uz telpām, kur ir sauss gaiss, lapas sažūs – īpaši galotnes. Lapu galotņu vai visas lapas brūnējumu, iežuvi izsauc arī slikta sakņu darbība. Sīkus lapu raibumus (nesajaukt ar tīklērces bojājumiem!) rudenī un ziemā ierosina liels gaisa mitrums, karstums, liels augsnes mitrums vai gaismas trūkums. Jāatceras, ka palmas necieš caurvēju, tā dēļ augam var aizmirt lapas.
Sansevjērām uz lapu un stublāju pamatnes attīstās puves plankumi, ja temperatūra ir zem 10 līdz 12°C un augsne tajā pašā laikā ir mitra. Tās vislabāk jūtas telpās, kurās ir virs 15°C. Tāpat jāatceras, ka stipra saules gaisma izraisa uz lapām plankumus, sevišķi pavasaros.
Raksta tapšanā izmantota Aldoņa Vēriņa grāmatas "Puķkopība" otrā daļa "Istabas puķes" (izdevniecība "Liesma", 1971).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
