Kā portālam "Māja&Dārzs" skaidrojis Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra vadošais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, dārzkopībā parasti izmanto vērtīgo lapu koku pelnus, kuri vidēji satur 2–7,3 procentus fosfora un 6,9–13,3 procentus kālija.
Boru prasīgām kultūrām smilšainās, velēnu podzolētās un kūdras augsnēs pietiks ar 70 gramiem uz kubikmetru (g/m2) pelnu, lai nodrošinātu augu vajadzību pēc bora.
Labākam sēklu dīgšanas sparam nekodinātas sēklas uz 12–24 stundām var izmērcēt +25 grādos pēc Celsija siltā pelnu ūdenī (2 ēdamkarotes uz litru ūdens). Dēstu audzēšanā, rēķinot uz kubikmetriem, audzēšanas substrātam piejauc 8–10 gramus pelnu.
- Tādiem ogulājiem kā zemenēm, avenēm, jāņogām pavasarī apdobē iestrādā 100–150 g/m2 pelnu.
- Stādot vagā kartupeļus, uz vienu augu izkaisa sauju pelnu, bet, kopjot kartupeļu vagas, pirms pirmās vagošanas uz vienu kartupeļu ceru izkliedē 6 –12 gramus pelnu. Savukārt līdz ar pēdējo vagošanu, pirms kartupeļu ziedēšanas iestrādā vēl 50 g/m2 pelnu.
- Dārza pupiņām pietiek ar iestrādātiem 5–8 g/m2. Savukārt tādiem dārzeņiem kā sarkanās bietes, rāceņi atkarībā no augsnes skābuma pH, iestrādā 100–200 g/m2.
- Siltumnīcās gurķiem, paprikai pēc ziedēšanas sākšanās, veidojoties augļiem, ik pēc 10 dienām uz kubikmetru iestrādā glāzi pelnu. Pelnu pēcietekme var saglabāties 2–3 gadus, skaidro speciālists.
Kā atšķiras dažādu kokšņu pelni, kā tos iestrādāt kompostā un vai tie pilda arī augu aizsardzības funkciju, uzzināsi šajā rakstā. Prāto, kā tad ir ar granulu vai brikešu pelniem – vai arī tos var izmantot dārzā? Atbildi uz to radīsi šeit. Savukārt to, kā ar pelniem mēslot dārza skaistules rozes, uzzināsi, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
