Izaicinošais dārzs uz palodzes: kā un kādus garšaugus audzēt telpās

Ko darīt ar garšaugiem rudenī? Audzējot garšaugus istabā, tos var ik pa laikam apsmidzināt ar ūdeni, lai nodrošinātu pietiekami bagātīgu mitrumu. Ļoti svarīgi to darīt ir ziemā, kad sākas apkures sezona un telpās valda silts un sauss gaiss. Īpaši svarīgi tas ir rozmarīnam un pupu mētrai, kā arī timiānam.

Tomēr nevajag bēdāties, ja garšaugi nepārdzīvo ziemu. Lielākā daļa no tiem ir "garās dienas" augi – cēlušies no Vidusjūras zemēm, kur saules gaisma ir pietiekama cauru gadu. Latvijā tā nav – ap ziemas vidu atsevišķiem garšaugiem uz palodzes vienkārši sāk pietrūkt gaismas un tie aiziet pie miera.

Garšaugi uz palodzes vienmēr ir neliels izaicinājums, jo tie tomēr nav istabas augs. Garšaugiem vislabprātāk patiks augt saulainā balkonā vai terasē, kur svilpo vējš un ir nodrošināts āra gaisa mitrums. Uz palodzes tie vislabāk jutīsies saules pusē – ēna vai pusēna tiem īsti nebūs pa prātam.

Vienā podā vēlams stādīt garšaugus ar līdzīgām prasībām. Piemēram, mitrumu mīlošo un skarbo piparmētru nevajadzētu stādīt kopā ar maigo un trauslo sausuma mīlošo baziliku. Pārlieku mitrā podā tas nīkuļo un saķer puvi. Īpaši jūtīga pret pārlieku lielu mitrumu ir arī lavanda. Pārlieti tie nīkuļo un ātri aiziet bojā. Podus vēlams izvēlēties gana lielus, lai pēc kāda laika auga saknēm nepaliek par šauru.

Ja vēlies garantētu rezultātu, tad nevis sēj pats, bet izvēlies jau gatavus stādus tādiem augiem kā timiāns, rozmarīns, oregano, pupu mētra, piparmētra, sālszāle un citronzāle. Bet no sēklām droši vari lolot dilles, baziliku, pētersīļus un maurlokus. Uz palodzes var audzēt arī salviju, tikai to vēlams stādīt atsevišķi, izraugoties gana lielu podu.

Uz palodzes var audzēt lielāko daļu garšaugu, ja vien izvēlas tiem atbilstoša izmēra podus, un ir pietiekama saules gaisma, tomēr jāņem vērā, ka tik raženi un lekni kā dobēs vai terases podos tie nebūs.

Kas derēs arī tiem, kam nav zaļo īkšķīšu? Piparmētras! Šis augs izturības ziņā pielīdzināms nezālei, un arī uz palodzes ir grūti iznīcināms. Svarīgi to neiekaltēt, galotņot un regulāri izmantot, samazinot zaļās masas apjomu. Izvēlies piemērota izmēra podu un, kad tas kļuvis par šauru, pārstādi mazu daļu no auga jaunā podā un sāc atkal no jauna.

Jo ilgāk un lielāks augs aug, jo vairāk tam vajag ēst un dzert – mitruma un minerālvielu. Lietas nevajag sarežģīt – mēslojumu augiem var nopirkt arī jebkurā pārtikas veikalā. Izvēlamies to, kas norādīts ēdamiem dārzeņiem un ievērojam devas – tad viss būs kārtībā.

Tas bieži notiek tad, ja esam ļāvuši tiem izziedēt. Kad augs izzied, tā galvenais uzdevums ir nevis veidot skaistu, kuplu krūmu un dzīt atvases, bet gan nogatavināt un izsēt sēklas, tātad, lapas paliek sausas un stublājs sakalst, lai vieglāk nodrošinātu sēklu izsēju. Šajā brīdī pazūd spēcīgās smaržas, mainās garšas, bieži vien parādās rūgta piegarša. Otrs brīdis, kad pasliktinās auga garša ir, ja augam sāk trūkt barības vielas jeb mēslojuma.

Lai augu krūmi izdotos krāšņi un veselīgi, tie regulāri jāgalotņo. Tātad uzturā lietojam ne tikai auga lapiņas, bet ik pa laikam nokniebjam arī galotni. Tas veicinās gan auga kuplošanu, gan neļaus attīstīties ziediem. Kuriem garšaugiem pavisam noteikti neļaut izziedēt? Īpaši pievaktē baziliku, stēviju, pētersīli, majorānu, piparmētru un izopu.

Biežākais istabas mošķis ir laputis. Taču bez panikas. Nomazgā augu zem tekoša ūdens, apgriež tā liekos dzinumus un apsmidzina ar cukurūdeni. Ja nelīdz, var izmantot veikalā nopērkamās zaļās ziepes vai citus specializētos līdzekļus.

Miltrasa mēdz piemeklēt lielo lapu augus – salviju, salātlapu baziliku u.c. Sevišķi, ja tie par biezu sastādīti vai saauguši. Tādēļ raugies, lai augi nebūtu sabiezināti. Tas ļaus izvairīties no šīs kaites.