Bēniņu apdzīvošana: kā siltināt mansardu efektīvi, nezaudējot telpas plašumu

Vienlaikus mansarda siltināšana nes līdzi specifiskus izaicinājumus, tāpēc siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma "Kingspan" eksperti ir apkopojuši padomus, kas palīdzēs paplašināt privātmājas apdzīvojamo telpu pēc iespējas efektīvāk.

"Pastāv uzskats, ka, lai iegūtu papildu dzīvojamo platību mājai jātaisa piebūve, taču nereti tiek aizmirsts par to, ka jumta stāvs un tā siltināšana var kalpot kā krietni lētāks risinājums, it sevišķi pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Daudziem ideja par jumta stāva apdzīvošanu apstājas plānošanas stadijā, jo potenciāli veicamo darbu saraksts šķiet pārāk apjomīgs un jumta slīpums tradicionālo siltināšanas risinājumu kontekstā pārāk izaicinošs projekts, jo tam nepieciešams šķietami biezs siltumizolācijas slānis, taču mūsdienu risinājumi ļauj to izdarīt ar plānu materiālu, pietiekami ātri un kvalitatīvi un rezultātā iegūt papildus platību, kas ir silta un apdzīvojama," pastāsta "Kingspan" pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.

Ja ir nepieciešamība pēc papildu telpām, tad skaidrs, ka vispirms jāizvērtē, vai, jumta stāva pārbūvēšanā ieguldot finansiālus līdzekļus, pēc tam būs arī kvalitatīva dzīvošana.

Mansardos tradicionāli platība ir limitēta, tāpēc labs atskaites punkts ir piecelties kājās – ja virs galvas vēl ir vismaz metrs brīvas vietas līdz jumta korei, tas, visticamāk, būs pietiekami, lai telpā būtu patīkami atrasties. Pretējā gadījumā jādomā par ēkas konstrukciju pacelšanu, kas, savukārt, ir dārgs un laikietilpīgs process. Protams, situācijas mēdz būt dažādas un pie ļoti liela jumta slīpuma arī šis metrs var būt nepietiekošs, un tas izvērtējams individuāli.

Lai otro stāvu padarītu apdzīvojamu, pastāv vairāki renovācijas darbu veidi. Viens no tiem nozīmē veikt pilnīgu otrā stāva pārbūvi, kas sevī iekļauj projekta izveidi, konstrukciju paaugstināšanu, procesa saskaņošanu būvvaldē un vērā ņemamas darba izmaksas. Taču slīpo griestu gadījumā pastāv arī otrs, krietni operatīvāks veids, kā bēniņus padarīt apdzīvojamus – tā ir efektīvas siltumizolācijas izmantošana starp jumta konstrukcijām un plāna slāņa uzstādīšana pirms konstrukcijām, tādējādi veicot pilnvērtīgu siltināšanu pat ar tikai 12 līdz 15 cm biezu siltumizolāciju, kas īpaši populāra ir Igaunijā un Somijā.

Ņemot vērā, ka slīpie griesti jumta stāvos ir salīdzinoši zemi, tas nozīmē, ka katrs centimetrs, kas "nonāk" uz leju, uzstādot siltumizolāciju, būs telpas samazinājums, tāpēc šādās vietās ikkatrs kvadrātcentimetrs no potenciāli apdzīvojamās vietas ir jātaupa. Ja tradicionālie risinājumi, slīpo jumtu siltinot, paredz papildus domāt par atsevišķiem vēja izolācijas un tvaika barjeras risinājumiem (tas nozīmē arī iespējamu jumta daļas apstrādi no ārpuses), tad, pielietojot mūsdienu risinājumus, pietiek tikai ar aptuveni 12 līdz 15 centimetru biezu slāni, ko novietot starp un pirms spārēm, turklāt šāds risinājums jau ietver vēja izolāciju un tvaika barjeru. Šajā gadījumā svarīgi ietaupīt telpu un pats galvenais – to panākt, neveicot visaptverošu konstrukciju pārbūvi.

Svarīgi uzsvērt, ka, siltināšanas darbus veicot no telpas iekšpuses, tā teikt "zem jumta", iespējams iegūt vērā ņemamu elastību darba procesā – nav jārēķinās ar laikapstākļu ietekmi un darbus var veikt kā gaišajā, tā tumšajā dienas laikā. Mansarda siltināšana var būt projekts, ko nesteidzīgā garā var realizēt ziemā, pavasari sagaidot ar jaunām apdzīvojamām telpām nama augšstāvā.

Kad siltināšanas process noslēgts un bēniņos iegūta patīkama gaisa temperatūra, noslēdzošais solis ir apdares darbi un pēc tiem – iekārtot istabu atbilstoši tai paredzētajai funkcionalitātei. Mūsu pieredze liecina, ka, ņemot vērā jumta slīpumu, mansardos cilvēki bieži izvēlas ierīkot guļvietas vai bērnistabas.