Rūpes par Ziemassvētku eglīti podiņā, lai pavasarī to varētu izstādīt dārzā

"Katra egle ir skaista un ar sev raksturīgajām īpašībām, bet, kā jau katru gadu, ir kāda šķirne, kas izceļas uz pārējo egļu fona. Šogad tā ir Serbijas egles šķirne "Nana". Tā ir īpaša ar savu blīvo skujojumu un skuju krāsu – augšpusē skujas ir zaļas, bet apakšpusē sudrabainas. Šī egle var sasniegt četru metru augstumu un būs lielisks akcents dārzā.

Tāpat var izcelt parastās egles šķirni "Dundanga", kuras vainags ir blīvs un ar mazliet gaišākām skujām nekā parastajai eglei. "Dundanga" var sasniegt trīs metru augstumu! Protams, nevar nepieminēt arī asās egles šķirnes "Baby Blue eyes" un "Blue Trinket", kurām skujas ir skaisti zilganos toņos," ar dažādajām egles šķirnēm iepazīstina Latvijas valsts mežu (LVM) mājaslapā iepazīstina LVM vēstniecības vadītāja Līga Urtāne. Starp neparastu formu un nokrāsu eglītēm pieejamas arī ierastākas formas parastās egles šķirnes "Remontii" un "Will's Zwerg". Eglītes ir tik ļoti dažādas, ka savu svētku rotu varēs atrast ikviens.

Turklāt visas podos augošās egles, ja tās pareizi koptas, pavasarī var pārstādīt dārzā, lai tās turpinātu zaļot un iepriecināt vēl vairākus gadus.

Pirmkārt, kad eglīte podiņā atvesta mājās, pirms to nes siltajā istabā, vispirms kociņš jāpatur vēsākā vietā (piemēram, verandā), lai izbēgtu no krasām temperatūras maiņām. Savukārt istabas goda vietā eglīte jānovieto pēc iespējas vēsākā vietā – tālāk no radiatoriem vai krāsns.

Istabā par eglīti jārūpējas tāpat, kā par jebkuru citu telpaugu – jāraugās, lai eglītes sakņu kamols būtu mitrs un neizžūtu. Podu ieteicams ielikt kādā bļodā (līdzīgi kā puķupodiem ir šķīvīši vai paliktņi) un liet ūdeni tik daudz, līdz traukā zem podiņa parādās ūdens. Jālaista pēc vajadzības – ja istabā ir sauss gaiss, tad eglītei dzert gribēsies diezgan daudz.

Ņem vērā, ka eglīti nav ieteicams turēt telpās ilgāk par vienu līdz divām nedēļām (pēc iespējas īsāku laiku). Podiņā augošas eglītes rotāšanai nav ierobežojumu – jāuzmana vienīgi tas, lai eglītes zari neaizdegtos – neaizmirsti, ka tas tomēr ir dzīvs kociņš. Ja ir vēlme pēc Ziemassvētku smaržas istabā, kas rodas, aizdedzinot egles skujas, tad labāk šim nolūkam sagādāt kādu kadiķa zariņu.

Eglīte būs pateicīga, ja to ārā iznesīs uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam vēlams būt pēc iespējas īsākam. Protams, var ievērot tradīcijas un eglīti nest ārā pēc Zvaigznes dienas – 6. janvārī. Taču tas jādara piesardzīgi, jo, pat ja temperatūra ārā ir nedaudz zem nulles, eglīte var nepārdzīvot lielo temperatūras kritumu, tā var nosalt un mērķis neizdoties. Lai veiksmīgāk eglīte pārceļotu no telpas uz dārzu, būtu pakāpeniski jāsamazina temperatūra uz zemāku. Vispirms vēlams egli novietot telpā uz pāris dienām, kur vidēja temperatūra ir zem +10 grādiem. Tad var mēģināt novietot vēl vēsāka telpā uz pāris dienām, un tad jau var nest egli laukā un podu novietot sniega kaudzē, lai pasargātu saknes no nosalšanas, vai apliekot ap podu, kādu sedzošo materiālu. Ja sniega nav, tad būtu labi ierakt podu zemē.

Tuvojoties pavasarim, kad sniegs jau nokusis, jārūpējas, lai eglīte nestāv ar sausu sakņu kamolu – ja nepieciešams, tā ir jāaplaista. Eglīti vislabāk novietot ēnā, lai tā lēnām pierastu pie saules.

Aprīļa otrajā pusē, kad zeme jau atkususi, būtu labi pēc iespējas agrāk eglīti izstādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes un tā var turpināt augt. Turpmākai augšanai eglēm labāk patiks mitrāka vieta. Stādīšanas vietā zeme ir jāuzrušina, lai mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci. Izvēlētajā vietā ir izrok bedri egles poda augstumā, tās apakšā esošo zemi sairdina, samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi. Tad notiek stādīšana – kociņam jāatrodas tikpat dziļi, cik tas ir audzis podiņā. Ņemot egli ārā no podiņa, to nedrīkst ar spēku raut ārā – tā ir rūpīgi jāizņem ar visu zemi, kurā atrodas egles saknes. Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas, tās nedrīkst locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, lai tā nav ielikta bedrē pārāk dziļi. Pirmo nedēļu pēc iestādīšanas, ja ir sauss laiks, var aiziet apraudzīt un aplaistīt pārstādīto kociņu, bet vēlāk gan brīvā dabā augošu koku laistīt nebūs nepieciešams.

"Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavās un Latvijas valsts mežu vēstniecībā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, plašā izvēlē pieejamas LVM kokaudzētavās audzētas dažāda lieluma un šķirņu eglītes podiņos, pārsteidzot ar neparastām formām un dažādām skuju nokrāsām. Līdzās smaržīgām balteglēm un krāšņām sudrabeglēm, iepriecinās arī egles ar dažādu nokrāsu skujām – sākot no izteiksmīgi zaļām, līdz zaļgandzeltenām un pat zilganām. LVM kokaudzētavu kontaktinformācija un darba laiki pieejami šeit.