Pērnā gada notikums ar diviem pie cilvēka pieradinātiem un vēlāk mežā pamestiem lāčiem spilgti iezīmēja situāciju, ka, sastopoties ar savvaļas dzīvniekiem, cilvēki pilnībā neizvērtē situāciju, rīkojas impulsīvi, tiem nav zināšanu un spējas paredzēt savas darbības sekas. Lai noskaidrotu sabiedrības domas, Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) kampaņā "Neizdzēs dzīvību!" pētījumu centrs SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kuras dati liecina, ka teju 20 procenti iedzīvotāju uzskata, ka savvaļas dzīvnieka mazuli var izaudzināt par mājdzīvnieku, līdzīgi kā suni vai kaķi, informē Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
"Pie cilvēka audzis un aprūpēts savvaļas dzīvnieka mazulis ir pieradis sajust savā tuvumā cilvēku, tas nebaidās, gluži pretēji – nāk cilvēkam klāt, jo ir pieradis tikt barots, tāpēc neprot un pat nemēģina barību meklēt kā viņa savvaļas sugas brāļi. Lielākā daļa pie cilvēka izaudzināto savvaļas dzīvnieku mazuļu pieauguši kļūst pret cilvēku agresīvi, jo viņos mostas instinkti, kas nav savienojami ar dzīvi pie cilvēka, piemēram, dzīvnieks sāk izjust stresu cilvēka klātbūtnē, demolē cilvēka mājokli, tā apdraudēdams sevi un radot cilvēka nepatiku un vēlmi no dzīvnieka atbrīvoties. Cilvēkam jāapzinās, ka savvaļas dzīvnieks nekad nekļūs par mājdzīvnieku! Ja tomēr cilvēks to mēģina, tiek izaudzināts nedz savvaļai, nedz arī nebrīvei piemērots dzīvnieks," skaidro Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Ik gadu, bet jo īpaši pavasaros, kad lielākajai daļai savvaļas dzīvnieku dzimst mazuļi, nozares speciālisti un veterinārārsti saņem daudz telefona zvanu, ka cilvēki sastapušies ar savvaļas dzīvniekiem un ir apmulsuši, ko darīt, kāpēc mazulis ir mežā viens, kur ir viņa vecāki, varbūt viņš ir bārenis, kur vērsties pēc palīdzības?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
