Dzīvnieks var ienākt ģimenē tikai tad, ja to vēlas visa ģimene

Suns vai kaķis ir milzīga atbildība, nekādā gadījumā ne dāvana. Dzīva būtne vispār nevar būt dāvana. Ja ir liela vēlme dāvināt, šobrīd ir iespējams iegādāties dažādas mehanizētas rotaļlietas, kas, piemēram, maziem bērniem lieliski aizstās īstu suni vai kaķi. Gadījumā ar dzīvnieku potenciālajam saimniekam un patiesībā visai ģimenei ir jāsagatavojas dzīvnieka ienākšanai, jāaprod ar šādu domu, ja nepieciešams – jāpielāgo mājvieta. Saņemot dzīvnieku kā pārsteiguma dāvanu, tas nav iespējams.

Turklāt, suns vai kaķis nav vienreizējs pirkums – dzīvnieka uzturēšana, ēdināšana un ārstēšana (agri vai vēlu tāda nepieciešama ikvienam dzīvniekam) rada izmaksas. Dāvinot dzīvnieku, cilvēki neaizdomājas, vai saņēmējam būs līdzekļi, laiks un galu galā – enerģija, lai sniegtu dzīvniekam visu nepieciešamo. Ja dzīvnieka ienākšana ģimenē plānota ilgstoši, potenciālajiem saimniekiem pašiem jānāk iepazīties un izraudzīties suni vai kaķi. Šo izvēli nevar izdarīt cita vietā, tas parasti nebeidzas labi. Cilvēkam un dzīvniekam ir jāsajūt vienam otru, lai spētu ne tikai sadzīvot, bet laimīgi pavadīt daudzus gadus.

Svētkos cilvēki mēdz kļūt nostalģiski, nevēlas būt vieni. Reizēm ir gadījumi, kad bērni atnāk pēc suņa vai kaķa, sakot, ka viens no vecākiem ir aizgājis mūžībā, bet otrs palicis viens. Viņiem šķiet, ka suns vai kaķis kliedēs vientuļā seniora ikdienu, iepriecinās, nodarbinās u.tml. Nereti, gribot labu mammai vai tētim gados, nepadomājam par to, ka vecākiem cilvēkiem nav viegli vairākas reizes dienā doties pastaigās, tikt līdzi ņipram un aktīvam kucēnam vai liela izmēra sunim (lai arī šķietami mierīgam). Senioriem nereti arī nav rocības, lai atļautos kvalitatīvu barību, medikamentus u.c. dzīvniekam nepieciešamās lietas.

Jāpiezīmē, ka ir arī tieši pretējas situācijas – bērni ir ilgstoši lūguši kaķi vai suni un Ziemassvētki ir tas brīdis, kad vecāki nolemj piekrist. Filmās taču ir redzēts, cik tas ir skaisti – liela kaste ar banti, no kuras izlec ņiprs, skaists kucēns, taču realitāte ir pavisam citādāka. Lai cik atbildīgi un čakli ir bērni, dzīvnieks tomēr ir vecāku atbildība. Un dzīvnieks var ienākt ģimenē tikai tad, ja to vēlas visi ģimenes locekļi. Ja bērni ļoti vēlas dzīvnieku, bet dažādu apstākļu dēļ tas nav iespējams, vienmēr var kopā ar vecākiem doties uz patversmi – pastaigāties ar suņiem, palīdzēt dzīvniekiem un veikt brīvprātīgo darbu. Tā būs lieliska iespēja saprast, vai un cik gatavi esat dzīvniekam.