Sapnis par dzīvokli, kas izvērtās 200 kvadrātmetru mājā. Lauras un Igora remonta stāsts

Viss noticis ļoti strauji. Ideja par to, ka māju varētu iegādāties, prātā ienākusi 2020. gada 3. jūnijā, bet jau 5. jūnijā to bija apskatījuši un nolēmuši, ka pirks. Diemžēl šim stāstam nav laimīgas beigas – māju nopirkt paspēja citi cilvēki. "Bija drausmīgas asaras. Varbūt racionāli cilvēki tā nedara, taču mēs tajā mājā bijām jau iztēlojušies savu dzīvi – jau bija saplānotas istabas, iekārtots dārzs. Ne tik daudz asaras par to, ka neiegūsim konkrēto māju, bet vairāk par sagrauto vīziju, kuru biji savā prātā paspējis uzbūvēt."

Abi domājuši – ja reiz pērk vecu māju, tad tai jābūt mūra ēkai, jo, tiklīdz spēlē iesaistīts koks, var būt visādi brīnumi. Taču mūra māju pārdošanā bijis gaužām maz, lielākoties bija pieejamas koka stāvbūves, kas apmūrētas ar ķieģeļiem. Šī iemesla dēļ tolaik nav izskatījuši iespēju iegādāties māju, kas nu ir viņu pils. Taču, kā mēdz sacīt, viss labs, kas labi beidzas. "Esam vairākkārt nodomājuši – cik labi, ka mēs to māju nenopirkām. Un mājai ir paveicies, ka to nopirka citi cilvēki. Ik pa laikam tai gadās noiet vai nobraukt garām – mēs redzam, ka tur ir ieguldīts milzīgs darbs, kādu mēs uzreiz nevarētu ieguldīt. Mums ir svarīgs pakāpeniskums, tādēļ esam laimīgi par to, ka beigās nonācām līdz šai mājai."

Viena no kļūdām, kuru ģimene pieļāva, domājot par mājokļa iegādi pirmoreiz, bija vēršanās tikai pie vienas bankas. "Pērkot šo māju, vērsāmies pie visām bankām, un beigās izdevīgāk bija nomainīt banku, nekā pieņemt pašreizējās bankas neizdevīgos kredīta nosacījumus," pieredzē dalās Laura.