Pieci telpaugi, kas pacietīs dzīvi arī tumšās istabās

Ir telpaugi, kas ir gana pieticīgi un spēj pielāgoties dzīves apstākļiem un plaukt pat vājā apgaismojumā. Turklāt arī fantastiski izskatās. Šādi augi vislabāk iederēsies uz austrumiem vai ziemeļiem vērstās istabās, kas nesaņem tiešus saules starus, taču jāņem vērā – ja istaba, kurai ir tikai viens logs, ir vērsta uz ziemeļiem, tajā apgrūtinoši dzīves apstākļi būs jebkuram augam. Šādu mitekļu īpašniekiem savi zaļie augi jāpalutina ar mākslīgo apgaismojumu.

Taču turpinājumā aplūkosim telpaugus, kuriem neliels noēnojums nekaitē dzīt savas zaļās, spēcīgās lapas.

Līdakaste gan patiesībā dēvējama par sansevjēru. Telpaugs galvenā iezīme – stingrās, garenās, zobenveida lapas, kas var būt gan tumši zaļā tonī, gan tikpat labi – gaiši zaļas, raibas un pat svītrainas. Taču pats galvenais – augs nav kaprīzs un var augt kā saulainā vietā, tā arī noēnojumā. Turklāt gana labi piecieš arī sausu gaisu, caurvēju un neņems ļaunā, ja laiku pa laikam aizmirsīs to apliet. Tā priecāsies par māla podu, un laistīšanu no apakšas, iemērcot podu uz aptuveni 10 minūtēm ūdenī. Reti, tomēr dažkārt līdakaste savu saimnieku aplaimo arī ar ziedu, kas līdzīgs vārpai. Tiek lēsts, ka istabas puķe zied tieši tad, ja tā kādu laiku nav tikusi laistīta, tādēļ uz līdakasti pavisam noteikti var attiecināt padomu – labāk laisti to reti, nekā pārāk bieži.

Auga kopšana, kura lapas spurojas uz visām pusēm, būs pa spēkam ikkatram. Bieži telpaugs tiek dēvēts arī par zirneķļaugu, un, tā kā šis augs veido skaistas, nokarenas lapas ar pušķiem, tas skaisti izskatīsies kādā statīvā vai iekarināmā puķu poda, vai – uz kāda augstāka plaukta vai skapjaugšas. Arī pušķainais augs nav izvēlīgs un vienlīdz labi pielāgosies kā sausām, tā mitrām telpām, kā dzīvei saules apspīdētā plauktiņā, tā noēnotā paksī virtuvē. Lielākās rūpes, ko tas sagādās, ir reta aplaistīšana – augam ir resnas saknes, kurās tas uzkrāj ūdens rezerves, tādēļ to aplaistīt vēlams tad, kad zemes virskārta iekaltusi. Jāzina gan tas, ka gaišā, saulainā vietā tam dzīvot tīk labāk, un šādās vietās tie ar ziediem iepriecēs biežāk.

Ja vēlies ko nedaudz neparastāku, iespējams īstā izvēle ir scindapsis – augs, kas labi pielāgojas noēnotām vietām, kaut gan vislabāk jūtas vidēji gaišās telpās. Jāzina tas, ka jo vairāk gaismas apspīdēts ir telpaugs, jo vairāk ar gaišajiem plankumiem iekrāsojas tā lapas. Ļoti noēnotās vietās lapas kļūs vienmērīgi tumši zaļas. Taču ir arī kāds bonuss – tumšākās vietās turētos scindapšus laistīt nepieciešams retāk. Vislabāk tas jutīsies mitrā gaisā, tādēļ būs pateicīgs, ja to laiku pa laikam ne tikai aplaistīsi, bet arī apsmidzināsi.

Ložņājoša rota, kas laika gaitā miteklī var radīt kārtīgus džungļus. Vislabāk tā jutīsies tumšākā vietā, taču ne virs radiatoriem, jo tai netīk sauss gaiss. Vislabākās telpas, kur telpaugu novietot – virtuve vai vannasistaba, kur gaiss mitrāks. Jāzina, ka efejas sakņu sistēma nav pārāk liela, līdz ar to podiņš tai jāizvēlas salīdzinoši mazs. Viena no biežākajiem iemesliem, kādēļ istabas augs nonīkst, ir pārlaistīšana, tādēļ laistīšanu veic vien tad, kad augsnes virskārta ir sausa.

Izturības dēļ augs dēvēts arī par čuguna augu (cast iron plant), tamdēļ tas, pavisam iespējams, labi jutīsies telpās, kurās citi augi nīkst. Telpaugs novērtēs viegli noēnotu vietu, neiebildīs par sausām vai mitrām telpām. Par savu nepatiku augs ziņos ar lapām – ja sāk kalst lapu gali, zini, ka gaiss puķei ir pārāk karsts un to nepieciešams rasināt. Savukārt laistīšanas ziņā to labāk laistīt retāk, nekā par daudz. Laistīšanas biežums būs atkarīgs no tā, cik apgaismotā vietā tam istabā ierādīta sava vietiņa.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "The Spruce" un "Real Simple".