vecas kāpnes, arhitektūra
Foto: Shutterstock
Nedaudz laika zoba nobružātas, taču šarmantas un ar savu unikālo stāstu – lielākoties tādas ir ēkas, kurām piešķirts īpašs statuss – kultūras piemineklis. Ja reiz šāda ēka nonākusi īpašumā, tā jāsargā un jālolo, saglabājot tās kultūrvēsturisko vērtību. Un tas savukārt nozīmē, ka nepieciešamie remontdarbi lielākoties jāsaskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis uzsver – pieminekļu saglabāšanas interesēs katram objektam ir noteikti lietošanas ierobežojumi, bet to nav liegts izmantot ikdienā. Noteikumu mērķis ir saglabāt sabiedrībai nozīmīgas vērtības, tāpēc objekts jāizmanto tā, lai kultūrvēsturiskā vērtība netiktu apdraudēta. Ierobežojumi ir noteikti normatīvajos aktos, kā arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izdotajos norādījumos.

Kultūras piemineklis jāuztur tā, lai nepasliktinātu tā vizuālo tēlu un tehnisko stāvokli, kā arī nepazeminātu autentiskumu, skaidro Dambis. "Ikvienam piemineklim piemīt gan materiālā, gan arī nemateriālā kultūras vērtība. Visvairāk lietotā un vistiešāk uztveramā kultūras mantojuma daļa ir arhitektūras pieminekļi. Ekspluatācijas laikā atsevišķas šo pieminekļu daļas var tikt bojātas – to izraisa nolietošanās, laikus neveikti uzturēšanas darbi, nepareiza ekspluatācija, nekvalitatīvi izpildīts remonts un pārbūves darbi, dabas stihijas, laika apstākļi un dažādu citu apstākļu sakritība. Problēmas kultūras pieminekļu saglabāšanā parasti rada un veicina arī līdzekļu trūkums, jo kultūras pieminekļa uzturēšanu, kā arī savlaicīgu tā konservāciju, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks par saviem līdzekļiem."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!