Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām. Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus, skaidro Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas "Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība" direktors Edgars Čerkovskis, paužot viedokli par to, kuri siltumenerģijas veidi ir izdevīgāki mājsaimniecībām un draudzīgāki videi.
"Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20 procenti (atjaunojamie) un 80 procenti (neatjaunojamie). Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu. Karš Ukrainā ietekmējis arī Eiropā patērētos Krievijas naftas un dabasgāzes apjomus, kas pakāpeniski samazinās – šobrīd ES no Krievijas pērk 27 procenti no visas vajadzīgās naftas un 41 procenti no nepieciešamās gāzes," stāsta Edgars Čerkovskis.
No HES līdz saules enerģijai
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
