Latvijas Ornitoloģijas biedrības Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina, ka laika periodā no 2005. gada līdz 2022. gadam ir deviņpadsmit dienas putnu sugas, kuru populācijas dažādu iemeslu dēļ piedzīvo samazināšanos.
Apkopotie dati liecina, ka laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam samazinājušās vistu vanaga, peļu klijāna, griezes, ķīvītes, parastās ūbeles, mazā dzeņa, lakstīgalas, lukstu čakstītes, kārklu ķauķa, upes ķauķa, svirlīša, garastītes, purva zīlītes, pelēkās zīlītes, dzilnīša, brūnās čakstes, mazā svilpja populācijas, savukārt vissliktāk klājas mežirbei un plukšķim. Ilgstoša populācijas samazināšanās, kas sākusies jau pirms šī laika perioda, novērojama brūnajai čakstei, upes ķauķim un peļu klijānam.
"Putnu sugu populāciju sarukumam nav vienojoša iemesla. Starp šīm sugām ir gan lauku, gan mežu putni, kā gājputni, tā nometnieki. Ir sugas, kas cieš no lauksaimniecības zemju un mežu apsaimniekošanas tepat Latvijā, bet ir sugas, kuru skaita sarukuma iemesli, visticamāk, meklējami ārpus Latvijas. Nereti vietējie un pārrobežu faktori var kombinēties," skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs Dr. biol. Ainārs Auniņš. "Dabas aizsardzības mērķis ir stabilas sugu populācijas. Izņēmums varētu būt vien tās sugas, kas pagātnē piedzīvojušas populācijas samazinājumu, tām gan ir vēlams pieaugums. Citos gadījumos pieaugums ir tikpat nevēlams kā samazināšanās, jo tas liecina par izjauktu ekosistēmas stabilitāti un parasti notiek uz citu sugu rēķina."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
