Paņēmieni, ar kuriem ietaupīt energoresursus koplietošanas telpās daudzdzīvokļu ēkās

Gatis Roze skaidro, ka patiesībā ir virkne darbību, ko var veikt ikvienā daudzdzīvokļu namā, lai taupītu gan siltumu, gan elektroenerģiju. Globālā enerģētikas krīze ir piespiedusi daudzus cilvēkus mainīt savus ikdienas paradumus un domāt par to, kā savās mājās izmantot mazāk elektroenerģijas, taupīt siltumu vai vismaz nomainīt elektroierīces pret efektīvākām ierīcēm.

Tomēr daudzdzīvokļu mājā ir ne tikai privātie dzīvokļi, bet arī koplietošanas telpas ar apkures katliem un apgaismojumu, kas arī ikdienā liek griezties elektroenerģijas skaitītājiem. Tikai no kopienas iesaistīšanās un ēkas apsaimniekotāja savlaicīgiem lēmumiem ir atkarīgs, vai kāpņu telpās, pagrabos un citās koplietošanas telpās elektrība un citi energoresursi tiks izmantota taupīgi un racionāli.

Pasākumi ir dažādi. Sākot ar pašiem vienkāršākajiem, piemēram, aprīkot ārdurvis ar aizvērēja mehānismu (atsperi), kas, starp citu, šobrīd jau ir obligāta prasība, kas noteikta Ministra kabineta noteikumos par minimālām energoefektivitātes prasībām, līdz pat bēniņu siltināšanai un cauruļu nomaiņai.

Sērijveida ēkās tikai 50 precentos gadījumu koplietošanas telpās ir radiatori. Ja radiatori ēkā ir, Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs iesāka tos noregulēt uz minimālo plūsmu, lai neaizsaltu caurules. Citādi nav vajadzības apsildīt koplietošanas telpas. Daļā māju, kur vispār nav sildķermeņu koplietošanas telpās, var ekonomēt siltumu, nomainot logus vai/un ārdurvis. Savukārt jaunajos projektos praktiski 100 procentos visiem ir sildķermeņi koplietošanas telpās. Tajās, atšķirībā no sērijveida mājām, noslēdzot sistēmu, aizsalšanas riska praktiski nav, jo ēkas ir energoefektīvas un koplietošanas telpās nav negatīvu temperatūru.

"Ja skatāmies kopumā uz kāpņu telpu apkurināšanu, tad iepriekšējos gadus vairāki īpašnieki gribēja atstāt iespēju pašiem tos regulēt. Kādam patika silts, savukārt citam siltumu nevajadzēja. Tarifi bija zemi un izmaksas tas īpaši neietekmēja. Šobrīd gandrīz visi ir vienisprātis, ka siltums koplietošanas telpās nav vajadzīgs. Aptuveni aprēķinot, varētu teikt, ka, atslēdzot apkuri koplietošanas telpās, ieekonomējam 10-20 centus uz kvadrātmetra, kas ir koplietošanas tarifā," informē Gatis Roze.

Gatis Roze atklāj, ka sērijveida ēkās metāla caurules, lai arī ir siltinātas, rada lielus siltuma zudumus. Metāls pats par sevi vada siltumu un siltinājums pārsvarā savu laiku jau ir nokalpojis. Efektīvākās vietas, ar ko sākt, ir pagrabs un bēniņi, jo tur ir aukstāks un zudumi – lielāki.

Ja salīdzina ēku, kurā ir jaunās plastmasas caurules (siltinātas), ar tādu pašu veco ēku, kurās arī ir siltinājums, bet aptuveni 20 gadu vecs, tad atšķirība ūdens uzsildīšanas tarifam ir 17 procenti.

Domājot par bēniņiem un siltuma taupīšanu, noteikti jāizvērtē siltināšanas darbi. Īpaši ēkām, kurām bēniņu stāvā nav pārseguma paneļa, bet gan koka pārsegums. Tādās ēkās ir vislielākie siltuma zudumi. Šādus bēniņus pārsvarā siltina ar beramo vati, kas ir ļoti efektīvi, jo tiek aizpildītas visas spraugas. Savukārt pagrabos siltina cokulu (no ārpuses), bet to parasti apvieno ar renovācijas darbiem. Pagrabam nav tik liela ietekme uz siltuma patēriņu, bet gan uz mitruma daudzumu.