Es neesmu liela plānošanas cienītāja. Varētu pat teikt, ka es vispār izvēlot nekādus plānus neveidot. Nedarīju to arī 2017. gada septembra sākumā, kad sava solo ceļojuma laikā īrētā automašīnā pa Francijas dienvidiem kārtējā krustojumā nejauši nogriezos nepareizā virzienā.
Ar autobāņiem ir tāda lieta – tiklīdz kļūdies ar nogriešanos, otra iespēja nokļūt tur, kur vajag, jāgaida ļoti ilgi. Apmēram pēc 10 kilometriem es ieraudzīju, kurp ved mans nejauši izvēlētais ceļš, – uz Pamplonu! Tā es biju ceļā uz Spānijas ziemeļiem, uz basku seno galvaspilsētu. Vēlreiz griezties atpakaļ negribēju, un es pat iedomāties nevarēju, ka šis ceļš mani aizvedīs pie manas nākamās mājas.
Fotogrāfijas mēdz būt noderīgas
Kad iznācu no pazemes stāvvietas Pamplonā, ieraudzīju asinssarkanu akmens sienu. Nolēmu paieties gar to un pēc 100 metriem uzdūros milzīgai skulptūrai, kurā bija attēlota galva. Tā nebija vienkārši galva, tā bija Ernesta Hemingveja galva. Aiz tās vīdēja milzīgi sarkani dzelzs vārti. Katru gadu pa šiem vārtiem izlaiž buļļus, kas nesas pa Pamplonas ielām, skrienot pakaļ trakajiem, kas vēlas piedalīties "ensjerro".
Šajā pilsētā ir bārs "Hemingvejs" ar rakstnieka fotogrāfijām, topot viņa pirmajam romānam "Un saule aust". Protams, man radās ideja padalīties ar savu Pamplonas "atklājumu" fotogrāfijām, korridu un Hemingveju no 1926. gada, kad tika publicēts amerikāņu rakstnieka pirmais romāns.
Manas sociālajos tīklos izliktās ceļojuma fotogrāfijas ievēroja vīrietis, vārdā Jānuss, kurš pastāstīja, ka arī esot bijis visās šajās vietās.
"Kur tu dzīvo?" es pajautāju un uzzināju, ka Jānuss dzīvo Portugālē.
Laiku pa laikam rakstījām viens otram par laikapstākļiem Portugālē un Igaunijā, un šis man pilnīgi nepazīstamais cilvēks nepaguris slavēja Portugāles klimatu, dabu un lēto dzīvošanu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
