Dārzkopības institūta zinātnieki veikuši apjomīgu pētījumu par pumpurērču un revirsijas vīrusa izplatību un ietekmi uz upenēm, kas komercdārzos ir otra populārākā kultūra. Pētījums ieguvis vienu no 12 balvām Latvijas Zinātnes akadēmijas (LZA) rīkotajā konkursā par sasniegumiem zinātnē 2022. gadā. Savukārt Dārzkopības institūta ābolu pētniece un selekcionāre saņēmusi Paula Lejiņa vārdbalvu lauksaimniecībā.
Dārzkopības institūta siltumnīcās Dobelē pašreiz vietu ieņēmuši šim gadalaikam raksturīgie augi, bet pavasarī siltumnīcās atkal nonāks arī upenes, kas ir viens no Ribes ģints augiem, kam zinātnieki pētījuši pumpurērču un upeņu reversijas vīrusa izplatību un ietekmi uz ogulājiem. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Inga Moročko-Bičevska stāsta: "Upenes ir aiz ābelēm otra plašāk audzētā augļaugu kultūra. Pumpurērces un vīruss rada nozīmīgus bojājumus. Ieņēmīgām škirnēm var pat būt 100% ražas zudumi. Augs vispār neražo, neattīsta ogas, nezied. Kopumā aiziet bojā."
Pumpurērci zinātnieki atklājuši jau 20. gadsimta sākumā, tomēr tā esot maz pētīta sava nelielā izmēra dēļ. Pumpurērce ir tikai 0,2 milimetrus liela. Kā norāda pētnieks Artūrs Stalažs, vienā pumpurā var atrasties pat 30 000 ērču; bojāto pumpuru uz zara varot atpazīt. "Katrā pumpurā var iekļūt tikai viena mātīte. Mātītes ir tās, kas migrē. Ja paskatāmies, ka upeņu pumpurā sākumā ir 30 000 ērču, tad tikai viena vai divas mātītes nonāks jaunos pumpuros. Ērces ielaiž augā vielas, kas augam liek citādāk augt. Šajā gadījumā augs veido to kroplo pumpuru, kas uzpūšas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
