Piedzimstot mazulis jau sver aptuveni 10 kilogramus, taču pirmo četru nedēļu laikā pieņemas svarā līdz pat 40 kilogramiem. Tas notiek, pateicoties mammas sātīgajam pienam, kas vairāk līdzinās sviestam – tā tauku saturs sasniedz 50 procentus. Aptuveni pēc mēneša roņu mamma mazuli beidz barot un dodas savās gaitās, jo sācies pārošanās laiks – pretējā dzimuma pārstāvji jau sēž piekrastē un gaida. Savukārt jaunais ronis pāris nedēļas neēd vispār, viens pats sēž krastā un gaida, kad baltais kažoks nomainīsies uz pelēko, gluži kā pieaugušajiem roņiem. Kad tas noticis, jaunulis dodas jūrā un paša spēkiem mācās ķert zivis – vecāki šajā procesā neiesaistās.
Zoodārzā dzimušajam mazulim dzimumu noteikt vēl nav iespējams, jo Krista savu pēcnācēju rūpīgi sargā. Iepriekšējā roņu mazule, Irbe, Rīgas zoodārzā tika sagaidīta pirms diviem gadiem. Irbe pēc kažoka maiņas tika palaista jūrā, aprīkojot ar raidītāju, lai varētu sekot roņa gaitām savvaļā. Iegūtie dati pierādīja, ka arī nebrīvē dzimušais ronēns spēj ļoti labi iedzīvoties dabā un iemācīties izdzīvošanai nepieciešamos procesus. Raidītājs ir sagādāts arī šī gada roņu mazulim, kuru jūrā laist plānots aprīlī.
Rīgas zoodārzs rūpējas arī par nelaimē nonākušiem roņu mazuļiem – tādiem, kuri palikuši bez mātes un novārguši vai ievainoti atrasti jūras krastā. Ik gadu zoodārzā nonāk vairāki roņu mazuļi, kuriem nepieciešama palīdzība. Ja rehabilitācija ir veiksmīga, pēc nepieciešamā svara sasniegšanas tie atgriežas Baltijas jūrā. Atrodot roņu mazuli, kuram, iepsējams, nepieciešama palīdzība, jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi – tās speciālisti izlems, kā rīkoties un vajadzības gadījumā nogādās roni Rīgas zooloģiskajā dārzā.
Par visiem zoodārza roņiem – gan "pastāvīgajiem iedzīvotājiem" Kristu un Puiku un viņu pēcnācējiem, gan arī mazuļiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija,– jau vairāk nekā 10 gadus rūpējas Ventspils pilsēta.