"Burvjlazda mūs pārsteidz un priecē ne tikai ar ziediem agrā pavasarī, bet tai piemīt arī dziedinošas īpašības, kuras plaši pielietoto homeopātijā un kosmētikā," Donova turpina. "Ziemeļamerikas indiāņu ciltīs reimatismu, muskuļu un muguras sāpes, iegriezumus, apdegumus, sasitumus, čūlas, acu infekcijas un hemoroīdus ārstēja ar burvjlazdas ekstraktu, kas iegūts, vārot zarus kopā ar mizu. Eiropieši mācījās no indiāņiem un drīz vien novērtēja buvjlazdas hemostatiskās, pretiekaisuma, savelkošās un pretniezes īpašības. Burvjlazdas ekstrakts arī aizsargā pret kaitīgo UV starojumu un palīdz varikozu vēnu ārstēšanā.
Ievesti no Ziemeļamerikas un Āzijas, skaistie krūmi ir bieži sastopami arī Eiropā. Krūmi ir ļoti populāri kā dekoratīvie koki: tie zied ziemā, no decembra līdz februārim, un tāpēc ir viena no retajām sugām, kas šos aukstos mēnešus izdaiļo ar krāsainiem ziediem. Izņēmums ir tikai Virdžīnijas burvjlazda (Hamamelis virginiana), ko bieži vien mēdz dēvēt par raganu lazdu: tā zied jau rudenī, taču ir tikpat skaista kā pārējās sugas māsas.
Burvjlazdai ir viegli veidot formu, tāpēc to var stādīt dārzā arī starp citiem augiem. Ir jāraugās tikai, lai mazie, līdz 1,5 metrus garie stādiņi, ziemā nenosalst. Paaugušies un jau nobriedušie kociņi itin labi ziemo Latvijas apstākļos. Tāpēc jaunos kociņus ziemā var pasargāt, aptinot ar salmiem vai agrotīklu.
Burvjlazdas ziedi mums sagādā prieku neparastos laika apstākļos, vēstot, ka pavasaris nemaz vairs nav aiz kalniem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
