Ja siltumnīcā vēlies audzēt dilles, salātus, redīsus un citus agros dārzeņus, zaļmēslojuma sēšanai gan būs par vēlu, norādījis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Pavasarī siltumnīcās vari sēt baltās sinepes, kuras turklāt būs lielisks zaļmēslojums vietās, kurās problēmas rada kailgliemeži, jo uz lapām esošo matiņu dēļ kailgliemeži tās neēd. Sēt siltumnīcā var arī eļļas rutku, kas ir strauji augoša starpkultūra. Jāņem vērā, ka eļļas rutks gan labprāt pie sirds iet arī kailgliemežiem. Iesējot siltumnīcas augsnē baltās sinepes vai eļļas rutku, jau pēc aptuveni 45 dienām tās vari iestrādāt zemē. Rudzu sēšana gan ir nokavēta, jo tie aug salīdzinoši ilgi.
Zaļmēslojuma kultūrām labo īpašību ir daudz, tomēr pozitīvākā viennozīmīgi ir augsnes atveseļošanas funkcija. Zaļmēslojuma sakņu sistēma ir laba barības bāze visdažādākajiem augsnes mikroorganismiem, sīkbūtnēm un augsnes organismiem. Tādā augsnē ir daudz grūtāk savairoties patogēniem, mikroorganismiem un nematodēm. Augsne kļūst veselīgāka, tā nodrošinot dārzeņu kultūru sakņu sistēmām labāku attīstību.
Tie ar savu zaļo masu, protams, arī bagātina augsni, tātad sadaloties tie kalpo arī kā mēslojums, tādēļ pēc to iestrādes nevajadzētu uzreiz ķerties klāt tomātu un gurķu stādīšanai. Būtu vēlams vismaz 15-20 dienas nogaidīt, lai būtu droši, ka sadalīšanās process ir beidzies. Zaļmēslojums uzlabo arī augsnes struktūru un palielina tajā organiskās vielas, un, ja augsne ir skābāka, daļēji veic arī neitralizētāja darbu.
Jau pavisam drīz dārzi siltumnīcā būs jāveic ar pilnu duku. Lai sagatavotos, turpmākajos rakstos vari atrast noderīgu informāciju par augsnes bagātināšanu pavasarī, dārzeņiem, kurus jau tūlīt vari steigt sēt un stādīt siltumnīcā, kā arī to, kādu siltumnīcu pirkt vai celt pašu rokām, ja tikai šopavasar uzsāksi savu dārznieka karjeru.