Klimata pārmaiņas īpaši spēcīgi izjūt dārzkopji. Ziemas kļūst arvien īsākas, bet vasaras sausākas vai tieši pretēji – mitrākas, līdz ar to mainās arī ražas novākšanas laiks. Dārzkopjiem grūtības sagādā arī invazīvo sugu parādīšanās un kaitēkļu straujā vairošanās, ko ietekmē arvien augstāka vidējā gaisa temperatūra.
Siltāk nenozīmē labāk
Klimata pārmaiņas var just ik uz soļa. Rīgā ziema šogad tā arī īsti nebija iestājusies, ja vien neskaita neilgo laikaposmu, kad gaisa temperatūra noslīdēja zemāk nekā ierasts un zemi noklāja bieza sniega sega, kura drīzumā arī nokusa. Eiropas Vides aģentūra informē: "Pēdējo 150 gadu laikā vidējā temperatūra ir pieaugusi gandrīz par 0,8 ºC pasaulē un par apmēram 1 ºC Eiropā. Vienpadsmit no pēdējiem divpadsmit gadiem (1995.–2006.) ir to 12 siltāko gadu skaitā, kopš ar instrumentiem tiek reģistrēta globālā virsmas temperatūra (no 1850. gada)." Savukārt Mičiganas Universitātes Meteoroloģijas un klimatoloģijas profesors Džefs Andresens uzsver, ka lielākās temperatūras izmaiņas ir vērojamas ziemas un nakts periodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
