Telpauga sauciens palīgā! Ko signalizē lapu dzeltēšana

Vispirms atceries – ja redzi dzeltenu lapu, nogriez to, izmantojot sterilu instrumentu. Lapas nogriešana ļaus augam koncentrēt barības vielas uz veselajām lapām. Turklāt dzeltenā lapa jau ir zaudējusi hlorofilu (auga zaļo pigmentu), un tā nekļūs veselīgi zaļa pat pēc problēmas novēršanas, skaidro portāls "The Spruce".

Pārmērīga vai tieši pretēji – nepietiekama laistīšana ir visizplatītākais iemesls, kādēļ telpaugu lapas kļūst dzeltenas. Tādēļ, ja mani pirmās dzeltējošās lapas, steidz pārbaudīt augsni. Vai tā ir sausa? Vai ļoti mitra?

Ja augi nesaņem pietiekami daudz mitruma, tie nomet lapas, lai novērstu transpirāciju lapās jeb ūdens iztvaikošanu no lapām, tādējādi taupot ūdens rezerves. Taču pirms lapas nokrīt, tās kļūst dzeltenas, nereti ar brūniem plankumiem lapu galos. Savukārt, ja novēro, ka augsne ir sausa, mēģini augam nodrošināt biežāku laistīšanu.

Pārmērīga laistīšana var būt iemesls arī sakņu bojāejai, kas var rezultēties dzeltējošās lapās – augsnei sablīvējoties, skābeklis tajā kļūst mazāk.

Ja augi saņem pārāk maz apgaismojuma, visbiežāk dzeltēt sāk apakšējās auga lapas, īpaši tajā pusē, kas atrodas vistālāk no loga. Viens no veidiem, kā situāciju vērst par labu – reizi nedēļā pamainīt auga pozīciju, lai visām pusēm būtu pieejams dabiskais apgaismojums.

Otrs variants – pameklēt mājoklī saulaināku vietu, kur augu novietot. Taču, ja dabiskais apgaismojums mājoklī ieplūst minimāli, tad, īpaši ziemas sezonā, vajadzētu uzstādīt papildu mākslīgo apgaismojumu.

Dzeltēšanu var izraisīt arī barības vielu trūkums, piemēram, slāpekļa deficīts vai pārāk liela kalcija koncentrācija, ja laistīšanai lieto cietu ūdeni. Par to liecinās auga apakšējās lapas, kuras nodzeltēs pirmās.

Ja telpās ir sauss gaiss, iespējams, ka mājoklī nepamanīti uzdarbojas kaitēkļi. Tādi kaitēkļi kā laputis un bruņutis izsūc augu šūnsulu, kā rezultātā lapas kļūst neveselīgas. Tieši tādēļ līdz ar pirmajām nodzeltējušajām lapām ir vērts rūpīgi pārbaudīt lapu apakšas, meklējot pazīmes, kas var liecināt par kaitēkļu esamību. Ja bažas apstiprinājušās, jāķeras klāt cīņai! Rakstā "Nevēlamie telpaugu viesi – biežāk sastopamie kaitēkļi un to iznīdēšana" varēsi uzzināt speciālista ieteikumus, kā efektīvi tikt galā ar nevēlamajiem apakšīrniekiem.

Lai kaitēkļiem radītu nevēlamu vidi, vari telpās palielināt mitruma līmeni ar gaisa mitrinātāju vai pie augiem novietojot seklu paplāti, kas piepildīta ar oļiem, bet virs tās novieto telpauga podiņu – ūdens iztvaikos un mitrinās gaisu.

Arī pārstādīšana var augam izraisīt stresu, kas atspoguļosies lapu dzeltēšanā. Augs tādējādi parāda, ka mēģina iejusties jaunajā vidē. Šāda situācija var atgadīties arī, veselu telpaugu atvedot mājās no veikala. Tad vajadzētu nogaidīt un ļaut augam pierast pie jaunajiem apstākļiem, to papildus nemēslojot. Arī tikko nopirktus augus uzreiz nevajag pārstādīt jaunā podiņā, jo tā radīsi tikai vēl lielāku stresu – augam, kuram jāpierod pie jaunas temperatūras, gaismas daudzuma un gaisa plūsmas, vienlaikus būs arī jāmēģina ieaugties jaunajā augsnē.