Galvenie faktori, kas māju padara energoefektīvu
Foto: Shutterstock
Līdz ar energoresursu krīzi un komunālo maksājumu pieaugumu, mūsu ikdienas valodas lietojumā strauji ienācis termins "energoefektivitāte", kas biežāk locīts mājokļu siltumenerģijas patēriņa kontekstā. Vai energoefektivitāte ir tas pats, kas ēku siltināšana? Kādi parametri jāņem vērā, lai noteiktu, vai mana māja atbilst šim apzīmējumam, un vai pirms 30 gadiem celta ēka joprojām var būt energoefektīva? Lasi tālāk, lai uzzinātu atbildes.

"Energoefektivitāte – tā nav tikai mājas siltināšana, bet gan vairāku būvniecības elementu kopums, kas skar visu mājokli un kas jāvērtē kompleksi. Piemēram, ja vēlies paaugstināt sava nama energoefektivitāti, nav vērts siltināt ārsienu ar kvalitatīviem materiāliem, ja neesi gatavs vienlaikus nomainīt vecos logus. Ņemot vērā būvniecības materiālu attīstību un normatīvu nosacījumus, mājas, kas celtas pirms 30 gadiem un nav piedzīvojušas renovāciju, visticamāk, mūsdienās vairs nevar pretendēt uz enerģijas efektīvu saglabāšanu, rezultātā rēķini par patērēto enerģiju bez renovācijas šīm mājām tikai pieaugs. Arī pašreizējā situācija tirgū mudina domāt, ka cilvēki arvien mazāk veiks tā saucamos krāšņuma ieguldījumus, bet koncentrēsies uz darbiem, kas palīdzēs atvieglot enerģijas maksājumu slogu ilgtermiņā," stāsta siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma "Kingspan" pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.

Ēkas norobežojošo konstrukciju efektivitāte

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!