Gribu augstās dobes! Soli pa solim, kā tās pareizi izveidot pavasarī  (1)

Šobrīd popularitāti ieguvušas augstās dobes, ko veido ar vienkāršāku pīrāgu, bet kas ir attālinātāks no permakultūras principiem, "Māja&Dārzs" skaidrojusi Dārzkopības institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja Līga Lepse. Taču viņa norāda, ka veiksmes pamatā ir pārdomāta pīrāga veidošana, pretējā gadījumā izveidotā augstā dobe sagādās vairāk raižu nekā labuma.

Vienkāršas augstās dobes var veidot arī pavasarī, skaidro Lepse. No dēļiem izveido dobes karkasu un pirmajā kārtā liek granti (ja dobes tiek veidotas augstas un ir nepieciešams tās pacelt augstāk, bet augsnes resursi ir ierobežoti), pēc tā – salmus un zāli. Speciāliste gan neiesaka šādā gadījumā zāles vai salmu slāni veidot īpaši biezu, jo sadaloties tie patērē daudz slāpekļa.

Pēc šīs kārtas tiek likta kārta ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai labs komposts, kam seko vismaz 20–30 centimetrus biezs kūdras substrāta vai augsnes slānis. Lepse norāda, ka kūdras substrāts ātrāk žūst, tāpēc, ja tas tiek izmantots, ieteicams to sajaukt ar augsni vai kompostu. Šāda veida augstās dobes mulčēšanai pēc augu sadīgšanas vai iestādīšanas viņa iesaka izmantot pļauto zāli, nepārsniedzot piecu centimetru kārtas biezumu, lai netiktu traucēti gaisa apmaiņas procesi. "Mulčēšana ir īpaši svarīga pašā veģetācijas sākumā, kamēr dobe nav kārtīgi salapojusi. Kad augi ir lielāki, tie paši noēno augsnes virskārtu, kas mazina augsnes izžūšanu un pārkaršanu."

Viņa skeptiski izsakās par šādu dobju veidošanas lietderīgumu, ja ir pieejami kvalitatīvi auglīgas augsnes un zemes resursi, kur veidot tradicionālās dobes, un cilvēkiem nav īpašu fizisku ierobežojumu liekties dobju kopšanas un ražas vākšanas procesā. Vienlaikus Lepse norāda – cita lieta ir, ja augstās dobes pīrāgs tiek veidots pēc permakultūras principiem. Tad svarīgi sagatavot labu augstās dobes pīrāgu, kas ilgtermiņā nodrošinās vajadzīgos labvēlīgos apstākļus augiem.

Lai izveidotu efektīvu augstās dobes pīrāgu pēc permakultūras principiem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils norāda, ka pirmajam – drenāžas – slānim jāizmanto dārzā pieejamie koksnes materiāli, piemēram, izgriezti zari. Rupjākie jāliek pašā apakšā, tiem virsū – smalkāki. Tad seko kāds no vieglākajiem organiskajiem materiāliem – lapas, siens, komposts, pēc tā – augsnes slānis, kam nevajadzētu būt mazākam par 30–40 centimetriem. Augsnes slāni ieteicams bagātināt ar papildu kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem, savukārt pašā dobes apakšā pirms drenāžas kārtas ielikt sietu, lai veidojumā neiekļūtu grauzēji.

"Katra no šīm kārtām nodrošina, ka sildīšanas process notiek lēnām. Cietākās sastāvdaļās ir vairāk oglekļa, tādēļ – jo vairāk cietu sastāvdaļu, jo lielākas pūles tiek pieliktas, lai materiāli varētu sadalīties, bet līdz ar to notiek vienmērīgāka barības vielu sadalīšanās. Šādā veidā mākslīgi izveidojam dabisku trūdēšanas kārtu, kurā procesi vienmērīgi notiek vairāku sezonu garumā, un, lai dobe funkcionētu, nav nepieciešams pievienot papildu barības vielas."

Lepse norāda, kas augstās dobes ierīkošanu un pareizu apsaimniekošanu padara sarežģītāku. "Pirmkārt, pats ierīkošanas process jāizplāno gudri. Manuprāt, tai jābūt ar maksimāli lielāku tilpumu: jo dobe būs zemāka un šaurāka, jo vairāk tā būs atkarīga no mums mitruma un temperatūras nodrošināšanas ziņā. Lielāka dobe lēnāk pakļaujas ārējās vides ietekmei, tai ir lielāka buferspēja. Manuprāt, tai jābūt vismaz metru augstai, lai ir viegli kopjama, un vismaz metru līdz pusotru platai, lai tai ir ērti piekļūt no abām pusēm. Ja dobe ierīkota pret sienu, tai jābūt tik platai, lai ar roku varētu ērti aizsniegt tālāko malu."

Par to, kādēļ augstās dobes kļuvušas populāras un atrodamas teju katrā dārzā, kā arī to, vai tās vērts veidot vasarā, kas dārza sezona rit jau pilnā sparā, uzzināsi rakstā "Augstās dobes: modes kliedziens vai teju neaizvietojams un ērts risinājums".