Tūjas pludmalē konstatēts šogad pirmais roņu mazulis, kas liecina par roņu sezonas sākšanos Latvijas piekrastē. Kā ik gadu, Dabas aizsardzības pārvalde aicina roņiem netuvoties un sargāt tos no suņu uzbrukumiem.
Roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts – tie iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos. Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļus nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama.
"Roņi un to mazuļi Rīgas līča piekrastē nav nekas ārkārtējs vai rets, un to iespēja krastā netraucēti atpūsties, ir būtiska to izdzīvošanai. Ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā pirms tas atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot," stāsta pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.
Būtiski roņu laikā pieskatīt savus četrkājainos draugus un pludmalē vest suņus pavadā. Suņi var apdraudēt roņu mazuļus, tos izbiedējot vai uzbrūkot. Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem – roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju.
Ziņot par roņiem pārvaldei nepieciešams gadījumā, ja tiek novērots ronis, kurš ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem. Šādā situācijā pārvalde aicina sazināties ar attiecīgā reģiona speciālistiem – 29461880 (Kurzeme), 26424972 (Pierīga) un 26329412 (Vidzeme). Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēnu nogādās uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu atveseļošanai.
Plašāks skaidrojums par roņu mazuļiem, to atrašanos liedagā, kā arī pareizu vai nepareizu rīcību, tos sastopot, apkopots pārvaldes tīmekļvietnē sadaļā Roņi liedagā – kā rīkoties.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis (Halichoerus grypus Fabricius), kas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā pelēkais ronis var sasniegt no 150 līdz 300 kilogramiem. Pogainais ronis (Pusa hispida) no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem. Savukārt plankumainais ronis (Pusa vitulina) Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
