Vecums, šķirne, temperaments, augums. Kas jāņem vērā, izvēloties otru suni?

Lai arī varētu šķist, ka kritēriji, izvēloties otru suni, ir atkarīgi no cilvēka vēlmēm un simpātijām, tik vienkārši vis tas nav. Būtiski ir izvērtēt, vai ikdienā vari veltīt pietiekami daudz laika abu suņu treniņiem un apmācībām gan suņu skoliņā, gan mājās, un vai varēsi nodrošināt optimālu pastaigu daudzumu abiem suņiem. "Otrs suns nav domāts kā spēļu biedrs pirmajam, kamēr tevis nav mājās, kaut arī tas ir vilinošs pamatojums otra suņa iegādei. Atceries, ka rūpes par suni ir jāuzņemas tieši tev, nevis tavam pirmajam sunim vai citam cilvēkam," atgādina kinoloģe.

Savā starpā labāk sadzīvo suņi, kuriem ir līdzīgi vai vienādi temperamenti. Nav ieteicams izvēlēties suņu šķirnes, kuru ikdienas aktivitātes līmenis krasi atšķiras. Aktīvākas dabas suņi var emocionāli un fiziski nogurdināt mierīga rakstura suņus, ja saimnieki nepievērš uzmanību vai arī nav spējīgi noteikt abu suņu komunikāciju un uzvedības izpausmes. "Ja suņiem ir līdzīgs temperaments, tie vieglāk atradīs kopīgu valodu, nodosies spēlēm un iekļausies vienās un tajās pašās socializācijas aktivitātes. Tas krietni atvieglos tavu ikdienu un samazinās laika patēriņu, lai piepildītu suņu pamatvajadzības," skaidro Priede.

Suns, kas labprātīgi vēlas iesaistīties ģimenes aktivitātēs, kā arī ir viegli iekļaujams sabiedrībā, būs piemērotāka izvēle ģimenei, kurā jau ir viens suns. Ja adoptē jau pieaugušu suni no patversmes, ir nepieciešams konsultēties ar patversmes darbiniekiem, kā arī jānoskaidro, kāds ir suņa raksturs. "Svarīgi noskaidrot, vai dzīvniekam ir izpaudusies agresija pret citiem suņiem, kaķiem, patversmes darbiniekiem, bērniem un svešiem cilvēkiem. Daudziem patversmes suņiem ir uzvedības problēmas un nepieciešama īpašāka aprūpe un apmācības process, tāpēc lielākā daļa nebūs piemēroti dzīvei kopā ar citu suni," uzsver eksperte.

Statistiski biežākais agresīvu starpgadījumu skaits notiek starp divām sieviešu dzimuma pārstāvēm. Drošākas kombinācijas būs divi pretēja dzimuma suņi vai divi suņu puiši. "Rimi Mājdzīvniekiem" eksperte atgādina, ka, izdarot izvēli, ir jāizprot jau esošais suns un jāzina, kā tas reaģēs uz sava vai pretējā dzimuma suni. "Ne vienmēr vispārpieņemtos apgalvojumus var attiecināt uz visiem suņiem. Ja zini, ka tavs suns daudz labāk sadzīvo ar sava dzimuma suņiem, pat ja abas ir suņu meitenes, tā arī būs labākā izvēle, ja jaunpienācējs ir kucēna vecumā. Ja ģimenē pieņem jau pieaugušu suni, jānoskaidro, kā uz sava vai cita dzimuma pārstāvjiem reaģē jaunais suns, un jāizvēlas tāda kombinācija, kas abiem suņiem nerada diskomfortu," stāsta kinoloģe.

Vecuma starpība var diktēt to, vai šie abi suņi "būs uz viena viļņa", vai to ikdienas aktivitātes līmenis būs līdzvērtīgs. Piemēram, ja mājdzīvnieks ir seniora vecumā, enerģisks kucēns tam var likties traucējošs, un tas ilgtermiņā var kļūt par pamatu agresīvai vecākā suņa uzvedībai. Savukārt, ja mājās ir pieaudzis suns, labāka izvēle būs tāda paša vecuma, gadu vecāks vai gadu jaunāks suns. Savā starpā labi sapratīsies divi kucēni ar līdzīgu temperamentu, bet izvērtē, vai divi hiperaktīvi kucēni būs pa spēkam tev pašam.

Kinoloģe iesaka izvēlēties līdzīga izmēra suņus. "Nav teikts, ka lieli suņi nevar sadzīvot ar maziem, tomēr liela izmēra sunim pastāv iespēja netīšām savainot mazāko suni, piemēram, rotaļas laikā. Daži lielāka izmēra suņi var būt enerģiskāki, un tas prasa cita veida ikdienas režīmu. Izmērs nav noteicošais faktors otra suņa izvēlē, bet to ir vērts ņemt vērā, atceroties, ka dažāda izmēra suņiem ir vajadzīga dažāda veida aprūpe," norāda Monta Priede.