Pieci veidi, kā pavairot dažāda veida telpaugus saviem spēkiem

Drošs un vienkāršs augu pavairošanas veids ir jaunā dzinuma – "mazuļa" – atdalīšana no mātes auga. Augs tiek atdalīts ar savu patstāvīgu sakņu sistēmu un nelielām lapām. Atdalīšana veicama auga pārstādīšanas laikā, uzmanīgi atdalot jaunstādiņu un netraumējot auga saknes.

Pēc atdalīšanas jauno augu iestāda atsevišķā neliela izmēra puķpodā. Pirms tam gan ieteicams painteresēties par attiecīgajam augam piemērotākajiem augšanas un kopšanas apstākļiem – nepieciešamo gaismas un gaisa mitruma daudzumu, temperatūru, laistīšanas un mēslošanas biežumu.

Izmantojot veģetatīvo pavairošanu, ar auga orgānu vai to pārveidnes palīdzību tiek iegūti ģenētiski identiski mātes auga pēcnācēji. Populārākie veidi, pavairojot telpaugus ar šo metodi, ir ar stumbra, lapu vai galotnes spraudeņiem. Pirms telpauga apgriešanas ir svarīgi atrast informāciju, kā pareizi atdalīt konkrētā auga spraudeni, lai tas vēlāk būtu apsakņojams. Ne visos gadījumos pietiek ar lapas nogriešanu. Ir augi, kuriem pavairošana iespējama tikai ar cera (lapu sazarojums kopā ar saknēm) atdalīšanu vai spraudeni, kas sastāv no stumbra daļas un lapas, jo pašā lapas kātā nav snaudošā pumpura, kas izplaukst tad, kad virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs ir gājis bojā (nogriezts).

Atkarībā no auga veida, spraudeņus var apsakņot ūdenī vai augsnē.

Dažādu veidu sukulenti, tajā skaitā naudas koki, pamatā veidojas no daudziem stingriem posmveida kātiem vai lapiņām, kurās tiek uzkrāts ūdens negaidītiem sausuma periodiem. No katras nebojātas, veselas lapas var pavisam vienkārši izaudzēt jaunu augu. Ja gadījies lapu nolauzt, nesteidzies to izmest, bet lēzeni iespraud irdenā, labi žūstošā augsnē. Vietu pie lapas apakšas apsmidzini ar ūdeni, lai lapiņa sāktu veidot savu sakņu sistēmu, auga stumbru un jaunas lapas. Lapas atdalīšanai ar griešanu izmanto asu, tīru nazi.

Alvejas vislabāk apsakņot, atdalot "mazuļus" no mātes auga, bet, ja tie nav izauguši, pavairošana veicama, nogriežot sulīgās lapas augšējo daļu. To iestādi ar gaisu bagātinātā, bet viegli mitrā augsnē māla puķpodā ar caurumu apakšā. Lai apsakņotu, alvejas lapas spraudeni nevajadzētu mērcēt ūdenī; tas var veicināt pūšanu.

Līdakastes var pavairot, gan atdalot veselu lapu ar sakņu sistēmu, gan ar horizontāli grieztiem lapu gabalu spraudeņiem aptuveni 5 cm garumā. Līdakastes ceru stāda augsnē jaunā podiņā, novieto siltā un gaišā vietā un pieticīgi laista. Savukārt garākas lapas vidusdaļas spraudeņus var apsakņot ūdenī un pašu lapas galu stādīt uzreiz augsnē. Pirms spraudeņu ievietošanas ūdens traukā apakšējo daļu iegriez slīpi vai veido trijstūra formu, lai pēc diennakts apžūšanas noēnotā vietā atcerētos spraudeņu pareizo augšanas virzienu. Lapu gabala spraudenis jaunu augu izveido pēc pusgada.

Palmveidīgo telpaugu, t. sk. dracēnu un juku, pavairošana iespējama ar bezlapainiem stumbru vai lapainiem galotnes spraudeņiem. Apsakņot iespējams ūdens traukā, ievietojot nogriezto galotni ar lapām un reizi nedēļā mainot ūdeni. Kad izveidojušās saknītes, augu var stādīt augsnē un minimāli laistīt, ļaujot augsnei pilnībā izžūt starp laistīšanas reizēm. No mātes auga nogriezto veselo stumbru bez lapām iespējams sadalīt vairākās daļās un, ievērojot augšanas virzienu, uzreiz iespraust kūdras augsnes maisījumā, kuram pievienots perlīts, un ievērot retu laistīšanu.

Telpās ļoti iemīļota ir ložņājošo tropu augu audzēšana. Liellapu monstera aug no viena stumbra. Lai to pavairotu, tai jānogriež galotne ar divu lapu mezglu un saknes dzinumu – brūno gaisa saknes izvirzījumu, no kura veidosies jaunā sakņu sistēma. Spraudeni var apsakņot, liekot ūdens traukā. Kad izveidojušās saknes, kas attiecīgā izmēra augu var noturēt augsnē, to var stādīt puķpodā. Monsteru var izaudzēt arī no stumbra spraudeņa, kuram ir gaisa saknes izvirzījums. Šādā pašā veidā var pavairot citus ložņājošos telpaugus (zelta scindapsis, pothos), kuriem lapas pretēja pusē pie stumbra ir redzams "snaudošais" saknes dzinums, kas potenciāli ir gatavs veidoties par jaunu sakņu sistēmu.