Pirmkārt un galvenokārt, mērcēšanas laikā telpaugs uzņem tieši tik daudz ūdens, cik tam ir nepieciešams, tādēļ tā ir kontrolētāka laistīšanas metode. Svarīgi gan atcerēties, ka pēc mērcēšanas no podiņa jāļauj iztecēt liekajam mitrumam. Otrkārt, šāda laistīšanas metode nodrošina, ka saslapināta tiek visa augsne, nevis tikai virskārta. Tas augam ļauj attīstīt spēcīgākas un dziļākas sakņu sistēmas. Turklāt, jo dziļākas ir auga saknes, jo mazāk jūtīgas tās ir pret karstumu un sausumu, norāda portāls "The Spruce". Ne mazāk svarīgi, šāda laistīšana ļauj izvairīties no telpaugu lapu apslapināšanas, kas citiem augiem var likt iedzīvoties likstās. Šāda metode arīdzan palīdz cīnīties pret dažādiem kaitēkļiem, kuri savas oliņas dēj tieši mitrā augsnē, kāda ir virskārta pēc apliešanas ar lejkannu.
Mērcēšanas metodi var pielietot jebkuram augam, ar nosacījumu, ka tā podam ir pietiekami lieli drenāžas caurumi un augsne, kas labi uzsūc mitrumu. Tomēr paturi prātā, ka mērcēšana aizņem daudz vairāk laika, nekā apliešana. Ja brīvais laiks nav atliku likām, tad lielākos puķupodus labāk laistīt ar lejkannu. Taču mērcēšanu īpaši novērtēs Āfrikas vijolītes, līdakastes, filodendri, begonijas un ciklamenas, kurām saslapinātas lapas visbiežāk beidzas ar puves attīstīšanos. Tāpat mērcēšana ievērojami atvieglos ar blīvu lapojumu apveltītus augus.
Kur mērcēt? Jebkurā ar ūdeni piepildītā traukā, kas atbilst puķupoda izmēram. Vari izmantot arī izlietni. Traukā pildi ūdeni istabas temperatūrā un, ja nepieciešams, pievieno tam arī mēslojumu.
Cik ilgi mērcēt? Tas atkarīgs no puķupoda izmēra. Mazākiem augiem pietiks ar aptuveni 15 minūtēm, bet, jo lielāks pods, jo vairāk laika tam vajadzēs. Mērcēt augu vajadzētu tik ilgi, kamēr arī augsnes virskārta kļūst mitra – to vari pārbaudīt, augsnē iebāžot rādītājpirkstu.
Vai arī mērcējot telpaugu iespējams pārlaistīt? Jā, ja augu mērcēsi pārāk bieži vai pēc mērcēšanas neļausi notecēt liekajam ūdenim.