Lai gan redīsu garša atšķiras atkarībā no šķirnes, un dažiem raksturīgāka asāka garša, sīviem, asiem un negaršīgiem redīsiem pie vainas varētu būt to augšanas laiks – iespējams, ka saknes jau ir pāraugušas, norādīts portālā "The Spruce".
Redīsiem patīk vēss laiks, tomēr augsnei jābūt pietiekami siltai un mitrai, lai varētu nobriest dārzeņa saknes. Redīss ir ātraudzīgs un tas jānovāc līdzko ir nobriedis. Atšķirībā no citiem dārzeņiem, jo ilgāk tas tiek atstāts augsnē, jo negaršīgākas būs tā saknes. Šī iemesla dēļ pirms redīsu sēšanas vajag kārtīgi izvērtēt, cik daudz dārzeņu spēsi notiesāt un labāk vispirms iesēt vienu kārtu, bet vēlāk otru – tādējādi ar redīsiem varēsi mieloties ilgāku laiku.
Gana bieži skaistie, apaļie bumbuļi saplaisā. Šādās situācijās vainojams ir augsnes mitrums. Ja tas ir nevienmērīgs, tad saknes saplaisā un kļūst šķiedrainas. Redīsi mīl mitrumu, tādēļ citkārt dārzeņi jālaista pat katru dienu. Visbiežāk arī ieplaisājuši redīsi ir ēdami, tomēr pāraugušās saknes var kļūt cietas, sausas un negaršīgas.
Citkārt redīsi dzen tikai leknas lapas, bet bumbulītis zem zemes kā neveidojas, tā neveidojas. Tam pie vainas var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, iespējams, redīsi sasēti pārāk cieši un nav izretināti. Atstarpei starp stādiem jābūt vismaz diviem līdz pieciem centimetriem. Tāpat ņem vērā, ka augsnei, kurā redīsi tiek audzēti, jābūt irdenai, citādāk tam dzīt saknes būs grūti.
Pavisam bieži vainīgs ir arī siltais laiks, jo tad redīsi visu enerģiju atdod, lai veidotu ziedus un pēcāk izsētu sēklas. Cits iemesls varētu būt apgaismojuma trūkums. Redīsi pacieš nelielu noēnojumu, īpaši, ja gaisa temperatūra paliek tikai arvien siltāka, taču, lai dārzenis attīstītos, tam nepieciešama saules gaisma.
Ja audzēšanai vieta ir ierobežota, var izvēlēties tādas redīsu šķirnes kā 'Sopel Lodu', kuru saknes ir koniskas un aptuveni 10 centimetrus garas. Šī šķirne gan piemērota audzēšanai rudenī, tomēr šādi redīsi aizņems mazāk vietas, nekā tie, kuri veido apaļas saknes.