Veselīgi stādi – lielāka raža. Kam pievērst uzmanību, ierīkojot zemeņu dobi

"Pērkot stādus, uzmanība jāpievērš sakņu sistēmai un sakņu kakliņa diametram. Jo labāk attīstīta un veselīga sakņu sistēma, jo labāk augs, stāds būs spēcīgāks un līdz ar to arī varēs dot lielāku ražu. Saknēm jābūt baltā vai gaiši brūnā krāsā, izņemot frigo stādiem, kam saknes var būt tumši brūnā krāsā. Saknes nedrīkst būt iekaltētas. Ja tās ir gandrīz melnas, tas norāda, ka stādi vairs nav jauni, bet audzēti ilgāk par vienu gadu," norāda Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.

"Sakņu kakliņa diametrs svarīgāks ir frigo stādiem, kuriem ražu vāc stādīšanas gadā. Jo lielāks sakņu kakliņa diametrs, jo lielāku pirmo ražu būs iespējams iegūt. Lapu lielumam un skaitam nav tik lielas nozīmes, galvenais, lai tās izskatās veselīgas. Pārmērīgi liels lapojums var norādīt uz lielu slāpekļa devu lietošanu, un šie stādi var sliktāk ieaugties. Lielāks lapojums ir zem segumiem audzētajiem stādiem," tā Laugale. Arī SIA "Mālpils ZemeNes" saimniece Ginta Apsīte neiesaka pievērst lielu uzmanību lapu skaitam, jo tās pēc iestādīšanas tāpat jānogriež, atstājot tikai kātiņus, lai dotu vietu, kur līst pirmajām lapiņām.

Laugale iesaka pirms stādīšanas apskatīt stādu lapojumu. "Ja uz lapām ir slimību pazīmes – plankumainības vai iedegas –, slimās lapas noplēš vai nogriež, kā arī nogriež vecās lapas, kas zaudējušas savu krāsojumu. Saknes labāk neapgriezt. To dara tikai tad, ja saknes pārāk garas un nevar iestādīt, tās nesaliecot. Ja saīsina, tad ne vairāk kā par 1/3. Ja vēlas stiprināt augus pret sakņu slimībām vai arī iegādājas stādus no ārzemēm, kur izplatītas sakņu slimības, tad vēlams stādus pirms stādīšanas apstrādāt ar kādu lietošanā atļautu augu aizsardzības līdzekli, kas ir domāts sakņu slimību ierobežošanai, vai kādu mikrobioloģisko līdzekli, kas satur Trichoderma sp. vai Bacillus subtilis."

Laugale norāda – kā jau katrai kultūrai, arī zemenei var būt savas problēmas. "Ļoti svarīgs nosacījums labas ražas iegūšanai ir veselīgu, neinficētu stādu izmantošana. Jaunās zemenes ātri inficēsies, ja blakus augs vecas, jau inficētas zemenes. Noteikti nedrīkst stādīt nematožu inficētās augsnēs." Lai zemenes mazāk ciestu no kaitēkļiem un slimībām, jāizvēlas audzēšanai izturīgākas šķirnes un jācenšas visus darbus veikt optimālā termiņā.

"Lai stiprinātu augu imunitāti un samazinātu slimību, īpaši sakņu slimību, risku, pirms stādījuma ierīkošanas augsnē var iestrādāt bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, "Trihodermīnu", "Subtimiksu", "Biomiksu", vai arī pirms stādīšanas stādu saknes iemērkt preparātu ūdens suspensijā. Stādījumi regulāri jāapstaigā, un visi aizdomīgie – kroplīgie, vītušie – augi jāizrauj un jāiznīcina. Nekādā gadījumā no šādiem augiem nedrīkst ņemt stādus," tā Laugale.

Viņa turpina: "Lai samazinātu puves postījumus, audzēšanā jāizvēlas izturīgas šķirnes. Jāraugās, lai stādījums nebūtu pārāk blīvs, un, parādoties puvušām ogām, tās jānorauj un jāaizvāc projām. Tās izplatību nākamajā gadā ierobežo arī lapu appļaušana. Pavasarī stādījumu var aplaistīt ar kālija permanganāta šķīdumu. Lielākā daļa slimību ierosinātāju saglabājas un pārziemo uz vecajām lapām, tāpēc svarīgi tās novākt no stādījuma. Savukārt kaitēkļi parasti pārziemo augsnē augu tuvumā, un to attīstību var ierobežot, regulāri augsni ap augiem rušinot vai mulčējot."

Vairāk par un ap zemeņu dobes ierīkošanu pavasarī, tostarp pamācību mēslošanā, uzzināsi "Delfi" rakstā "Pavasaris zemeņu dobē – kā parūpēties par sauli mīlošajām ogām, lai tās būtu veselas un ražīgas".