Kā pasargāt savu īpašumu no pavasara plūdiem

"Ļoti iespējams, ka atšķirībā no janvāra plūdiem, kas tika piedzīvoti Jēkabpils pusē, pavasara palu ūdeņu celšanās tik ļoti neskars blīvi apdzīvotās teritorijas, tomēr upju un palieņu tuvumā dzīvojošajiem jāsaglabā piesardzība, lai maksimāli pasargātu sevi, tuviniekus, kā arī savus īpašumus no iespējamiem plūdu radītiem zaudējumiem. Patlaban sācies šī gada plūdu otrais vilnis, tādēļ, ja viensēta vai kāds cits īpašums atrodas palu vai plūdu riska zonā, aicinām iedzīvotājus rūpīgi sekot līdzi meteorologu prognozēm par ūdens līmeņa izmaiņām. Ja plūdu draudi pieaug, vispirms jāparūpējas par tuviniekiem, kuriem plūdu gadījumā pašiem tas nebūs pa spēkam, kā arī par mājdzīvniekiem un mājlopiem. Tāpat svarīgi pārvietot mantas no pirmajiem stāviem uz augstākiem, lai glābtu iedzīvi no ūdens radītiem bojājumiem," uzsver "Ergo" Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.

Saistībā ar nesenajiem plūdiem Jēkabpils pusē "Ergo" saņēma astoņus atlīdzību pieteikumus, par kuriem kopumā izmaksāti 52 000 eiro. Tie galvenokārt bijuši nekustamā īpašuma apdrošināšanas gadījumi, kā arī viens KASKO atlīdzības pieteikums par automašīnu, kas, ceļoties ūdens līmenim, applūdusi vairāk nekā metra dziļumā.

Lielākā atlīdzība 37 000 eiro apmērā izmaksāta par zaudējumiem, kas radušies, upei appludinot kāda īpašuma teritoriju, kur ūdens nodarīja postījumus dzīvojamajai mājai, pirtij, garāžai un sūkņu mājai. Pārējās atlīdzības izmaksātas vidēji 3500 eiro apmērā, kompensējot zaudējumus gan par appludinātiem māju pamatiem un apkures katlu telpām, gan garāžām, pagrabiem un tajos esošajiem sadzīves priekšmetiem un tehniku, kā arī noslīkušu ūdens sūkni.

Uzņēmums "Green Wave Latvija" norāda, ka pēdējās nedēļās saņemts salīdzinoši daudz izsaukumu saistībā ar ūdens līmeņa celšanos Vidzemes upēs. Taču paredzams, ka palu dēļ situācija var mainīties arī citviet Latvijā.

"Protams, ceram, ka plūdi šogad vairs neskars apdzīvotas vietas un nekur nebūs tik apjomīgi kā Jēkabpilī, kur ļoti aktuāli bija dažādi ūdens atsūknēšanas un žāvēšanas darbi, tostarp aku atsūknēšana un pagrabu glābšana. Piepilsētā, kur īpašumu platības ir mazākas nekā lauku teritorijās, pagrabi ļoti bieži tiek iebūvēti zem mājām. Jēkabpilī tie daudzviet bija pilnībā applūduši, un māju pamati ūdens iedarbības dēļ saplaisāja. Teorētiski šādā situācijā pamati būtu jāatrok un jāremontē no ārpuses, taču ne visi īpašnieki būs tik apņēmīgi," skaidro "Green Wave Latvija" vadītājs Artūrs Mezītis.

Viņaprāt, šī gada plūdi Jēkabpilī uzrādīja trūkumus arī būvniecības praksē jaunuzceltajās mājās: "Viena lieta, ka īpašumi joprojām tiek būvēti vietās, kur plūdu riska dēļ to nevajadzētu darīt, bet otra lieta – materiāli, kas tiek izmantoti celtniecībā. Veicot palīdzības darbus īpašumos, redzējām, ka daudzās jaunajās mājās sausā betona pamati plūdu dēļ uzreiz nosēdās, tātad grunts nav bijusi sagatavota. Atliek secināt, ka būvprojektos apstiprinātās lietas ne vienmēr tiek atbilstoši īstenotas dzīvē un pret to jāizturas atbildīgāk."

Skaidrojot apdrošināšanas lomu plūdu gadījumā, Andersone uzsver: "Lai saņemtu nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzību par plūdu radītiem postījumiem, īpašuma apdrošināšanas polisē jābūt iekļautam dabas stihiju riskam, kas sevī ietver plūdus, vētras, sniega slodzi, krusu, kā arī zemestrīces. Tad apdrošināšanas polise paredzēs atlīdzības izmaksu šo postījumu, tostarp plūdu, gadījumā, ja situācija būs atbilstoša apdrošinātāja noteiktajai plūdu definīcijai un applūšana attiecīgajā vietā nebūs regulāra parādība. Pret to ir iespējams apdrošināt arī iedzīvi jeb mantas, kas atrodas mājoklī un ārpus tā, piemēram, pagalmā. Arī iedzīves apdrošināšana ir iekļaujama īpašuma apdrošināšanas polisēs. Savukārt, ja runājam par auto, plūdu nodarītos zaudējumus sedz KASKO apdrošināšana, ja tajā iekļauts dabas spēku iedarbības risks."

Lai maksimāli pasargātu sevi no plūdu radītiem zaudējumiem, ieteicams:

• sekot līdzi aktuālajai informācijai medijos, kā arī LVĢMC prognozēm par ūdens līmeņa izmaiņām – sekot līdzi informācijai vari, klikšķinot šeit;
• laikus atrast drošāku mājvietu saviem tuviniekiem, kuri plūdu gadījumā nespēs par sevi parūpēties, piemēram, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem;
• padomāt par mājdzīvnieku un mājlopu drošību – nepieciešamības gadījumā evakuēt tos no plūdu apdraudētajām vietām;
• vērtīgās mantas no pagraba un pirmajiem stāviem pārvietot uz augstākiem stāviem lai bēniņiem, lai ūdens tās neskartu;
• atbrīvot pagalmu no vērtīgiem priekšmetiem un tehnikas, nostiprināt mājas pagalmā vai tās tuvumā esošos priekšmetus;
• atstājot māju, atslēgt elektroenerģiju, gāzes padevi un vietējās apkures ierīces, aizvērt durvis un logus.